Foto: LETA

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti trešdien atbalstīja ierosinājumu uzdot Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt ieceri no jaunā gada pirmo četru klašu skolēniem likt valkāt sejas maskas stundu laikā.

Jautājums nonāca Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, jo pilsoņu iniciatīvas portālā "manabalss.lv" tika savākti vairāk nekā 26 000 paraksti, ar aicinājumu atcelt šo Ministru kabineta lēmumu.

Tāpat komisijas deputāti nolēma, ka lūgs 17. decembrī sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, lai lemtu par šī jautājuma tālāku virzību.

Lai arī debates ilga gandrīz pusotru stundu, gala lēmumu komisija pieņēma vienbalsīgi.

Iniciatīvas iesniedzēju pārstāve Olga Petkeviča deputātiem uzsvēra, ka no vecāku puses pastāv bažas, ka jaunos noteikumus nevarēs nedz ievērot, nedz kontrolēt. Tāpat viņa norādīja, ka pirmajās četrās klasēs īpaši būtiski ir redzēt bērnu emocijas, kas būtu praktiski neiespējami, ja bērniem būs aizsegtas sejas.

Tāpat Petkeviča argumentēja, ka viņai neesot izprotams, kā tiks nodrošināta bērnu roku mazgāšana pirms masku vilkšanas.

Savukārt Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa uzsvēra, ka Latviju vairs nevar uzskatīt par Covid-19 drošu valsti. Viņa atgādināja, ka Ministru kabinetam nācās pieņemt būtisku politisko izšķiršanos – vai turpināt klātienes mācības pirmajām četrām klasēm, vai nē. Attiecīgi masku valkāšana izvēlēta kā labs profilakses līdzeklis.

Viņa arī pauda, ka tas, vai bērni maskas valkās pareizi, ir tieši atkarīgs no tā, vai vecāki to būs iemācījuši.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atzīmēja, ka bērni bieži Covid-19 izslimo vieglāk, taču tie var pārnest vīrusu vecākiem cilvēkiem, kam slimības gaita varētu būt krietni smagāka. Viņš norādīja, ka vidēji viens no desmit cilvēkiem, kuri sirgst ar kādu elpceļu infekciju, ir inficējies ar Covid-19. Mediķis pieļāva, ka šāda pati situācija var būt arī klasēs, kur nebūs garantijas, ka bērni būs veikuši Covid-19 testu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda atbalstu iniciatīvai, norādot, ka šāda iecere būtiski apgrūtinās skolotāju darbu. Tāpat viņa norādīja, ka daļu vecāku, ja šāda noteikumu redakcija stāsies spēkā, plāno bērnus nelaist uz skolu, šādi radot nepieciešamību pēc attālinātām mācībām, tādējādi apgrūtinot skolotāju darbu.

Savukārt mediķe Renāte Snipe klātesošajiem uzsvēra, ka medicīnas joma atrodas "kara stāvoklī". Viņa pauda, ka cilvēki pret ierobežojumiem izturas vienaldzīgi, kas novedis pie būtiska inficēšanās pieauguma. Tāpat mediķe atgādināja, ka arī bērniem pēc slimības izslimošanas mēdz saglabāties dažāda veida veselības problēmas.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 1. decembrī nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2021. gada 11. janvārim.

Stingrāki drošības pasākumi ieviesti arī izglītības jomā. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3. decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Augstākās izglītības, profesionālās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības process drīkst notikt tikai attālināti. Savukārt praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams apgūt attālināti, drīkst klātienē apgūt tikai individuāli – viens pasniedzējs ar vienu audzēkni.

Interešu izglītības praktiskās daļas var notikt klātienē tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšaminstrumentu kolektīvu mēģinājumi.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 1023 jauni Covid-19 gadījumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!