Saeimas Pieprasījumu komisijas vairākums trešdienas rītā noraidīja opozīcijas iesniegtos pieprasījumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) "Par Ministru prezidenta nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā" un "Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu".
Pieprasījumu par premjera nespēju nodrošināt stratēģisko vadību krīzes situācijā Saeimā iepriekš iesniedza parlamentārieši Ļubova Švecova, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Edgars Tavars (ZZS), Viktors Valainis (ZZS), Evija Papule, Armands Krauze (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS).
Komisija šo pieprasījumu sāka skatīt jau pirms nedēļas. Izskatot pieprasījumu, komisijas vairākums lēma to neatbalstīt.
Komisija trešdienas rītā skatīja arī opozīcijas pieprasījumu premjeram "Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu". To iepriekš iesniedza: Armands Krauze (ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Edgars Tavars (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Māris Kučinskis (ZZS), Viktors Valainis (ZZS) un Janīna Jalinska (ZZS).
Pieprasījuma autori – deputāti – aicināja Kariņu sniegt vērtējumu tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) "rīcībai, publiski izsakoties par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu un apšaubot konkrētā tiesneša profesionalitāti, tādējādi, iespējams, radot draudus tiesu neatkarībai un pakļaujot tiesu politiskai ietekmēšanai".
"Deputāti uzskata, ka tieslietu ministra publiskie izteikumi par Vidzemes rajona tiesas spriedumu un tiesneša profesionālajām spējām ir vērtējami kā mēģinājums ietekmēt tiesu varu," skaidrots pieprasījumā.
Lai gan Kariņš bija deleģējis uz pieprasījumu atbildēt pašam Bordānam, sēdē valdību pārstāvēja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV). Viņa uzsvēra, ka tieslietu ministrs nevēlas attīstīt šo tematu.
Arī šo opozīcijas pieprasījumu premjeram komisijas vairākums noraidīja.
Ziņots, ka tieslietu ministrs Bordāns Tieslietu padomes sēdē uzsvēra, ka nesaredz pārkāpumu sakarā ar publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāru Oļega Osinovska lietā.
Ministrs uzsvēra, ka viņš tupinās publiski paust savu viedokli arī turpmāk, neskatoties uz to, ka viņš kādam var arī nepatikt. "Pat ja vairākums pieņems, ka manis minētie fakti no sabiedrības ir jāslēpj, es palikšu viens ar šo pārliecību, jo principā ja degradācija ir iemetusies – tā ievelk arvien vairāk apkārtējos," teica ministrs.
Jau vēstīts, ka Vidzemes rajona tiesa Limbažos ir attaisnojusi par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas. Sagaidāms, ka lietas skatīšana turpināsies jau nākamajā tiesu instancē.
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš esot saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.
Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt. Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.
Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu. Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.
Pēc tam Bordāns pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu lietā pret Magoni un Osinovski un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti. Ministra skatījumā, labā ziņa ir tāda, ka pastāv apelācijas instance. Vēlāk Bordāns lemšot, vai tiesneša Jansona darba kvalitātes izvērtēšana būs jānodod Tiesnešu disciplinārkolēģijai.