Jau ziņots, ka pēc plašām diskusijām Saeimas vairākums 4. augustā konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1. oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu. Līdz 18. augustam bija iespējams iesniegt priekšlikumus uz otro – galīgo – lasījumu.
Maskas skolēniem
Saeimas deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis rosināja noteikt, ka izglītojamajiem 1.-6., 7.-9. un 10.-12. klašu grupās nav nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegu izglītības iestādes telpās – gan klasēs, gan koplietošanas telpās.
Ja bērni ir klasē un skolā, tā tiek atzīta par drošu vidi, un bērni var nenēsāt maskas, norādīja Papule. To var uzskatīt par darba vidi, kur bērni jau līdz tam ir veikuši testu, tāpēc varētu nenēsāt masku skolās, rosināja deputāte.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga arī atbalstīja konkrēto priekšlikumu, jo pašreizējais masku lietošanas regulējums varētu pasliktināt mikrovidi starp skolēniem, kā arī ir papildu slogs pedagogiem. Lai būtu vieglāka uzraudzība, arodbiedrība iepriekš bija rosinājusi atļaut maskas nelietot klases telpās, bet tikai koplietošanas telpās. Viņa atgādināja, ka pašreizējais regulējums nosaka, ka 1.-3. klases skolēni šobrīd bez maskām var atrasties klasē, bet koplietošanas telpās ar maskām, bet bērni, kas vecāki par 12 gadiem, nevakcinētie klases telpās un koplietošanas telpās arī ir maskās.
Veselības ministrijas pārstāve Jana Feldmane sacīja, ka nav konstatēts masku radīts kaitējums uz bērnu veselību, konsultējoties ar dažādiem ārvalstu ekspertiem un analizējot pētījumus. Tests reizi nedēļā negarantē absolūtu drošību, bet ir domāts, lai izķertu saslimšanas gadījumus, argumentēja Feldmane. Papule aicināja Veselības ministriju "nedevalvēt testu nozīmību", sevišķi, kad drīz atsāksies mācības skolās klātienē.
Māris Možvillo (PCL) saskatīja bažas, ka testu rezultāti netiks pareizi noteikti, jo saņemti signāli, ka daudzās skolās ir loģistikas problēmas un problēmas ar testu izmantošanu. Tāpat viņš norādīja, ka ir kategoriski pret masku lietošanu skolās vispār.
Raimonds Bergmanis (ZZS) sacīja, ka vēl nav zināms, cik ilgi notiks diskusijas par šiem priekšlikumiem, un kad tie stāsies spēkā, tāpēc šobrīd vairāk vērts koncentrēties uz to, kas jau ir spēkā. Viņš teica paldies visiem priekšlikumu prezentētājiem, kuri var saprotami tos izskaidrot, jo šeit piedalās arī eksperti, kas var sniegt papildu skaidrojumus.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone norādīja, ka izglītības likums saista izglītības norisi arī ar izglītības iestādes organizētiem pasākumiem, uz ko šie priekšlikumi atbildi nedod, nosaka tikai masku nelietošanu skolas telpās, bet nav norādīts par ārtelpām, piemēram, 1. septembra pasākums skolas pagalmā.
Papule skaidroja, ka likums vairāk attiecas uz pašvaldību dibinātām skolām, nevis profesionālajām skolām. Tāpat viņa sacīja, ka profesionālajā izglītībā ir mācību procesa atšķirības, salīdzinot ar vispārizglītojošajām skolām. Tāpat viņa papildināja, ka pasākumiem un ārtelpām ir citi noteikumi, priekšlikums bija par skolas telpām.
Rancāns pauda, ka neuzskata šo par politisku jautājumu un vaicāja kāpēc likumdevējam būtu jāiejaucas un jāregulē šī situācija. "Mūsu zināšanu apjoms par medicīnas lietām, vīrusa izplatību var nebūt pietiekams, lai varētu kompetenti apstrīdēt visus medicīnas speciālistu jautājumus," viņš norādīja, tāpēc aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt. Komisija balsojumā priekšlikumu neatbalstīja.
Tāpat Papule un Dombrovskis bija iesnieguši dažus atsevišķus priekšlikumus, sadalot pa klašu posmiem, arī rosinot skolā nenēsāt maskas.
Veselības ministrija neatbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja noteikt masku nevilkšanu skolās arī pa klašu grupām.
Feldmane piekrita, ka ir vērts vērtēt arī psiholoģisko ietekmi, tomēr datu, ka masku vilkšana ietekmētu bērnu psiholoģiju, VM nav. To nenorāda ne PVO, ne citas starptautiski atzītas organizācijas. Tā kā bērni ir vecuma grupa, kurā šobrīd ir straujš saslimšanas pieaugums, jāņem vērā, ka inficēšanās risks ir būtiskāks nekā citi apsvērumi.
Uz deputātes Jūlijas Stepaņenko komentāru, ka maskas skolās liek obligāti vilkt, jo tās ir iepirktas un ir jāizmanto, Feldmane atbildēja, ka tam nav nekādas saistības ar iepirktām maskām, bet balstās Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijās, ka masku vilkšana samazina inficēšanās risku. Par to liecina arī ārvalstu pētījumu rezultāti, sacīja Feldmane.
Papule ierosināja noteikt kādu laiku, dodot iespēju "bērnam elpot", atrodoties mācību iestādē, jo masku nēsāšanas noteikumi nosaka, ka maska jānēsā klasēs un koplietošanas telpās. Rancāns norādīja, ka starp mācību stundām ir starpbrīži un bērni var iziet ārā. Feldmane atgādināja, ka IZM pašlaik izstrādā detalizētākas rekomendācijas par masku lietošanu, kas nosaka, ka, piemēram, pusdienu pārtraukumā bērni var atrasties bez maskām.
Stepaņenko atgādināja, ka ir skolas, kas atrodas intensīvas satiksmes vidē un direktors ir atbildīgs par bērniem. Viņa aicināja neradīt apstākļus, kad infekcija var izplatīties vēl vairāk, piemēram, bērniem kolektīvi starpbrīžos dodoties uz garderobēm, lai dotos ārā, un pēc tam atgrieztos.
Feldmane norādīja, ka vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem ir strauja Covid-19 izplatība un tieši skolas vecuma bērniem saslimstības tendence ir visstraujākā. Tas, ka Covid-10 skar arī bērnus, redzams arī stacionēto bērnu skaitā – šajā gadā līdz jūnijam slimnīcās Covid-19 dēļ nonākuši 195 bērni skolas vecuma grupā. Atbildot uz Papules aicinājumu skaidrot saslimstības iemeslus, Feldmane norādīja, ka bērni kopā ar vecākiem ceļo, apmeklē pasākumus, savā starpā satiekas un viņi nav pasargāti no inficēšanās.
Feldmane atgādināja, ka 1.-3. klases skolēni var atrasties klasē bez sejas maskām, kas bija Operatīvās vadības grupā (OVG) panāktais kompromiss, taču, pieaugot saslimstības rādītājiem, arī šie noteikumi var mainīties.
Savukārt komentējot Raimonda Bergmaņa aicinājumu skaidrot citu valstu pieeju šajā ziņā, Feldmane norādīja, ka pieeja valstīm bijusi dažāda, piemēram, Skandināvijas valstīm regulējums skolām bijis rekomendējošs, taču Somijā sejas aizsargmaskas tika lietotas diezgan plaši.
