Saeimas komisija otrajā lasījumā atbalsta augstskolu reformu
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 9. februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā. Vairāk nekā 300 uz otro lasījumu iesniegto priekšlikumu izskatīšana komisijā prasīja piecus mēnešus. Tagad savs vārds būs jāsaka Saeimai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm," akcentē komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Augstskolas paredzēts iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, kā arī mākslu un kultūras universitātes –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka tajā jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo un vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.

Lietišķo zinātņu augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja augstskola konkrētajā studiju virzienā uzrādīs starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai arī programmas veidos sadarbībā ar citu augstskolu. Augstskolai jāīsteno studiju programmas vismaz vienā studiju virzienā, kā arī jānodrošina, ka vismaz 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds.

Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Studiju programmas zinātnes doktora grāda iegūšanai paredzēts veidot, ja konkrētajā studiju virzienā universitāte uzrādīs starptautiska līmeņa prasībām atbilstošus pētniecības rezultātus vai sadarbībā ar citu augstskolu, veidojot kopīgas doktora studiju programmas, paredz likumprojekts.

Vismaz 70 procentiem studējošo būs jāstudē tematiskajā jomā "Māksla". Savukārt vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25 procentiem jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20 procentiem akadēmiskā personāla jābūt nacionāli un starptautiski atzītiem mākslinieki, paredz likumprojekts.

Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.

Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju. Tā kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.

Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi –, kas būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību. Tā iecerēta kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Padomes kompetencē arī plānota augstskolas satversmes apstiprināšana. Ja augstskolā būs izveidota satversmes sapulce, padomei būs jāsaskaņo satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas satversmes sapulcē, un padomei plānotas arī veto tiesības.

Padome iecerēta kā obligāta valsts dibinātās augstskolās. Paredzēts, ka pusi padomes locekļu izvirzīs augstskolas senāts, bet otru pusi – Ministru kabinets. Plānots, ka padomē būs arī vēl pa vienam Valsts prezidenta izvirzītam pārstāvim. Likumprojekts nosaka arī "politiskās atdzišanas" periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.

Grozījumi precizē jautājumus arī par senātu un satversmes sapulci. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts augstskolā jāizveido padomes un jāievēlē jauns senāts ne vēlāk kā līdz šī gada 1. decembrim.

Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni.

Likumprojekts precizē arī augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi neparedz likvidēt Augstākās izglītības padomi, kā tas bija plānots iepriekš atbalstītajā redakcijā, taču Ministru kabinetam līdz šī gada 31. augustam paredzēts deleģēt izstrādāt nepieciešamos grozījumus, kas paredzētu jaunu Augstākās izglītības padomes institucionālās darbības regulējumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 4. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie augstskolu reformas jeb 328 priekšlikumu vērtēšanas, kas iesniegti 16. jūnijā pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Komisija vienojās šai būtiskajai reformai paredzēt pat vairākas īpašas sēdes katru nedēļu, diskusijās iesaistot visas ieinteresētās puses.

Valdības rosinātā augstskolu reforma, kas paredzēja augstākās izglītības institūciju tipoloģijas un pārvaldības maiņu, kā arī Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, izraisīja tik spēcīgas emocijas un pretrunīgus viedokļus, ka uz likumprojekta otro lasījumu tika iesniegti teju tikpat daudz priekšlikumu kā nesen pieņemtajam administratīvi teritoriālās reformas likumam, kura otrajam lasījumam bija 316, bet trešajam 366 priekšlikumi.

Jau jūnijā, pieņemot Augstskolu likuma grozījumus pirmajā lasījumā, atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka pirms tam komisija trīs sēdēs uzklausīja nozari un ekspertus un Saeimas Juridiskais birojs un nozares pārstāvji aicināja likumprojektu noraidīt, jo tas apdraud autonomiju un ir pretrunā ar virkni likumu. Tomēr daļa nozares prasa pārmaiņas un ir gatava palīdzēt uzlabot likumprojektu, tāpēc arī komisija lēma turpināt skatīt Saeimā un turpmākā darbā uzlabot likumprojektu, tobrīd sacīja Ašeradens.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie, Ministru kabinetā pirms iesniegšanas Saeimā apstiprinātie un pirmajā lasījumā apstiprinātie Augstskolu likuma grozījumi augstskolas paredz iedalīt trīs veidos – universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, tostarp arī minimālo studējošo skaitu. Plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Šo kritēriju iecerēts nepiemērot, ja universitāte vai lietišķo zinātņu augstskola reģistrēta zinātniskā institūta reģistrā un zinātniskās institūcijas starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi aritmētisko vidējo vērtējumu vismaz 3,5 (skalā no 1 līdz 5).

Atbilstības kritērijos tiek noteikts augstākās izglītības politikas mērķis – nostiprināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, paredzot, ka pētniecības kvalitāte ir kritērijs ar lielāku ietekmi nekā studējošo skaits. Kritēriju par studējošo skaitu plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai.

Universitātēs vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, lietišķo zinātņu augstskolās – vismaz 50 procentiem, bet mākslas un kultūras augstskolās – vismaz 20 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam un augstskolā jābūt arī vēlētam akadēmiskajam personālam ar profesionālo doktora grādu mākslās.

Augstskolām trīs gadu laikā būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā to izslēgs no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.

Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi, kas būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību. Likumprojekts arī aptver jautājumu par valsts dibinātas augstskolas padomes kompetenci, kā arī tās locekļu atlases un nominēšanas kārtību. Grozījumi precizē arī satversmes sapulces un senāta kompetenci.

Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Savukārt Ministru kabinetam grozījumi paredz deleģējumu noteikt valsts augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību, kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā rektoru ieceļ un atbrīvo no amata.

Likumprojekts precizē augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat ar grozījumiem plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi, tās funkcijas nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.

"Delfi" jau ziņoja, ka bažas par augstskolu autonomijas mazināšanu, kas pastarpināti apdraudētu domas brīvību un demokrātiju Latvijā, izskanēja no koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem Saeimas debatēs par augstskolu reformu.

Pēc vairāku stundu debatēm Saeima 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja reformas likumprojektu.

Par grozījumiem Augstskolu likumā pirmajā lasījumā nobalsoja 55 deputāti, pret bija 33, atturējās divi. Pret likumprojektu balsoja "Saskaņa" un ZZS, kā arī daži deputāti no Nacionālās apvienības un "KPV LV". Priekšlikumi otrajam lasījumam bija iesniedzami līdz 16. jūlijam.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākā izglītība Arvils Ašeradens Augstākās izglītības padome Izglītības un zinātnes ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form