Saeimas komisija pabeidz darbu pie apjomīgajiem Augstskolu likuma grozījumu priekšlikumiem
Foto: Pixabay

Pēc ilgstoša un kritikas bagāta darba Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien pabeidza izskatīt grozījumus Augstskolu likumā un nodeva to izskatīšanai trešajā lasījumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbalstu grozījumiem Augstskolu likumā pauda septiņi no 12 deputātiem. Parlamentārieši vienojās par augstskolu tipiem un par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu.

Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija sāka skatīt aprīlī, līdz šodienai izvērtējot 227 likumprojekta galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Pretrunīgi vērtētos un apjomīgos grozījumus Augstskolu likumā koalīcija cer pieņemt līdz Jāņiem, izriet no Jaunās konservatīvās partijas valdes locekļa Krišjāņa Feldmana paustā 10.maijā pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka minētie grozījumi pašlaik atrodas Saeimā un tiek gatavoti trešajam lasījumam. Viņš teica, ka šī augstskolu pārvaldības reforma ir nonākusi finiša taisnē un visi koalīcijas partneri ir vienojušies, ka reformu ir ļoti svarīgi pabeigt.

"Pamatmērķis ir darīt visu, lai kāda Latvijas universitāte būtu Eiropas topā un mēs varētu sniegt mūsu jaunatnei arvien kvalitatīvāku un konkurētspējīgāku izglītību," uzsvēra premjers, piebilstot, ka tas nepieciešams ekonomikas turpmākai attīstībai.

Tikmēr Feldmans atzīmēja, ka koalīcijas partneriem ir vienota izpratne par to, ka Augstskolu likuma grozījumiem "cauri Saeimas gaiteņiem" jāvirzās ātri un šīs izmaiņas būtu jāpieņem līdz Jāņiem, lai pēc iespējas ātrāk virzītos uz jaunām rektora vēlēšanām un padomēm, kas mainītu augstskolu pārvaldību.

Jau ziņots, ka Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

Likumprojekts paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz augstskolas iedalīt trīs veidos – zinātnes universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī mākslu un kultūras universitātes, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus.

Grozījumi paredz ieviest arī jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Paredzēts, ka tā būs atbildīga par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa Izglītība Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form