Saeimas komisija pirms rudens sesijas neplāno lemt par likumprojektiem saistībā ar ebreju īpašumu restitūciju
Foto: F64

Komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) norādīja, ka komisija par konceptuāli atbalstu šiem likumprojektiem, visticamāk, nelems ātrāk par septembri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, Ārlietu komisija 29.aprīlī neizlēma jautājumu, vai izskatīšanai konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektus saistībā ar ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Lemšana vēl nenotika arī Saeimas Juridiskā biroja minēto juridisko problēmu dēļ.

Juridiskā biroja padomniece Sanita Ozoliņa cita starpā norādīja, ka valsts kādam var atdot tikai kaut ko valsts īpašumā esošu. Savukārt viens no pieciem īpašumiem Rīgā, Ludzas ielā 25, nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet īpašumi Kandavā un Jūrmalā atrodas pašvaldības īpašumā.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumprojektiem nepieciešama finanšu ministra atsauksme. Tāpat tika skaidrots, ka likums būs spēkā visu laiku, tāpēc, nemainot pašreizējo formulējumu, ja īpašumi kādreiz tiktu atsavināti un nonāktu valstij, tie atkal būtu nododami biedrībai.

Komentējot gan šīs, gan citas Juridiskā biroja norādītās juridiskās problēmas, Ārlietu ministrijas pārstāvji toreiz pauda, ka šo situāciju nevar atraut no tiesību jaunrades un tiesību politikas jautājumiem. Attiecīgo lēmumu pieņemšana ir vērtējama kā kaut kas īpašs, taču tie nav pretlikumīgi attiecībā uz pastāvošo tiesību sistēmu.

Jau vēstīts, ka Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju.

Ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, vai īpašumu atgūšanas prasība ir juridiski pamatota un kam ir pamats pretendēt uz šiem īpašumiem. Šo lietu sarežģī arī domstarpības, kas radušās starp Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāja, "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko vadīto organizāciju un rabīnu Menahemu Barkahanu, kurš ir Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes un biedrības "Šamir", Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeja valdes priekšsēdētājs.

Konflikts esot nonācis pat līdz tiesai - "Šamir" vērsusies ar prasību pret Ebreju draudžu un kopienu padomi par izlikšanu no telpām Rīgā, Stabu ielā. Strīds notiek arī par to, kura ebreju organizācija ir tiesīga pārstāvēt visus Latvijas ebrejus, iepriekš vēstīja "Latvijas Avīze".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form