Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien un trešdien sāks uzklausīt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem pieteiktos kandidātus, lai lemtu par to, kuras personas virzīt apstiprināšanai amatos, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā. Divi kandidāti savu dalību atsaukuši, kopumā uz divām vietām ir 15 kandidāti.
Otrdien, 14. janvārī, komisija tiksies ar SIA "Mediju grupa Super FM" radio raidījumu vadītāju, redaktori Jekaterīnu Jerofejevu-Āboliņu, TV3 žurnālisti Ievu Kalderausku, ārštata žurnālisti, recenzenti, mediju analītiķi Aiju Dulevsku un SIA "E Komunikācijas" valdes locekli, žurnālistu Jāni Eglīti.
Savukārt trešdien, 15. janvārī, komisija uzklausīs rakstnieci, Rīgas domes deputāti Evu Mārtužu, filozofu, bijušo interneta žurnāla "Satori.lv" galveno redaktoru Ilmāru Šlāpinu, RISEBA lektoru Sabiedrisko attiecību un reklāmas menedžmenta programmā, Latvijas Pašvaldību mācību centra pasniedzēju Ilmāru Jarganu, kā arī ziņu korespondentu Jāni Zariņu.
Pārējo padomes locekļu amatu kandidātu uzklausīšana turpināsies 21. janvārī.
Uz amatu NEPLP kandidē arī SIA "Bite Latvija" mobilo ierīču menedžeris Jānis Ābele, Latvijas Radio 2 mūzikas programmu vadītāja Daiga Mazvērsīte, datorfirmas SIA "NT Piedzīvojumi" valdes loceklis Andis Plakans, kādreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Roberts Putnis, bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, Latgales Reģionālās televīzijas attīstības direktore, "Rīga TV24" satura redaktore, producente Inese Šuļžanoka, konsultants, pētnieks Latvijas Universitātē Oļģerts Tipāns.
Savu kandidatūru NEPLP locekļa amatam atsaukusi Latvijas Kristīgā radio ziņu redaktore, diktore Ginta Linmeijere, kā arī AS "Latvijas Mediji" izdevumu žurnāliste Ilze Pētersone.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.
Likums arī noteic – kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
NEPLP locekļus amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. Aicinājums pieteikt NEPLP locekļu amata kandidātus izsludināts, ņemot vērā, ka Saeima aizvadītā gada 2. maija sēdē atbalstīja Guntas Līdakas atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata un 10. oktobra sēdē lēma par Daces Ķezberes atbrīvošanu no amata ar 15. decembri.
"Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) solīja, ka par divu jauno NEPLP locekļu izvēli netiks slēgta politiska vienošanās valdošās koalīcijas iekšienē vēl pirms kandidātu uzklausīšanas atbildīgajā Saeimas komisijā, kā tas bijis iepriekš.
Uz portāla "Delfi" jautājumu, vai valdošā koalīcija nevienosies par atbalstu konkrētiem diviem kandidātiem vēl pirms uzklausīšanas Saeimas komisijā, kā tas bija, piemēram, pirms trijiem gadiem, kad tika izvēlēti un amatā apstiprināti četri jauni padomes locekļi, Kaimiņš atbildēja noliedzoši. Deputāts atcerējās, ka tolaik tā bijis, bet sacīja, ka "šoreiz būs savādāk" un ka koalīcija nevienosies iepriekš.
