Deputāti bija nobažījusies par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sākotnējo ieceri, kas paredzēja no nākamā gada noteikt, ka skolas gaitas būs jāuzsāk no sešiem, nevis septiņiem gadiem, kā tas ir patlaban.
Komisijas priekšsēdētāja biedre Ērika Zommere pauda gandarījumu par ministrijas apņēmību turpmākās izmaiņas izglītības sistēmā īstenot sistemātiski, veicot satura reformu visās izglītības pakāpēs un ievērojot bērnu psiholoģiskās un vecuma posmu īpatnības. "Bērnu tiesību apakškomisijas deputāti aizvadītajā nedēļā neguva pārliecību, ka izglītības satura reformas tiks īstenotas, ņemot vērā citu Eiropas valstu un Latvijas ekspertu un profesionāļu viedokļus, taču priecē, ka šodien mēs sadzirdējām vēlmi veikt sistēmiskas pārmaiņas," uzsvērusi Zommere.
IZM pārstāve Inita Juhņeviča deputātus informēja, ka ministrijas mērķis, veicot vispārējās izglītības reformu, ir sakārtot izglītības saturu atbilstoši bērnu vecuma posmiem, vienlaikus veicot arī pasniedzēju sagatavošanu.
Juhņeviča skaidroja, ka pirmskolas un 1.-6.klašu izglītības saturs tiks pilnveidots, izmantojot Pasaules Bankas piešķirto finansējumu, savukārt mācību viela 7-9.klasēm – izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tādējādi trīs gadu laikā tiktu pārskatīts viss izglītības saturs, teica IZM pārstāve.
Pēc IZM amatpersonu uzklausīšanas deputāti noraidīja Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas ceļš frakcijas deputātu pieprasījumu izglītības ministrei Tatjanai Koķei par IZM īstenoto reformu pamatotību un lietderību.
Iepriekš IZM virzīja ieceri jau no nākamā mācību gada obligāti uzsākt skolas gaitas no sešu gadu vecuma, ko atbalstīja arī valdība. Taču 7.oktobrī premjers Valdis Dombrovskis uzdevis IZM precizēt savus plānus, jo secinājis, ka to sākotnējais variants ir nepilnīgs un neļaus nodrošināt pilnvērtīgu izglītību. IZM toreiz skaidroja, ka attiecīgu likumdošanas izmaiņu virzība ir apturēta līdz šo ieceru precizēšanai, taču vēlāk pauda, ka nākamgad šos plānus vēl neīstenos.