Saeimas komisijā vērtēs 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksu ebreju kopienai
Foto: Shutterstock

Deputātu vairākums ceturtdien lēma nodot izvērtēšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, kas paredz 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijā nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 12.

Deputāts Edvīns Šnore (NA) aicināja neatbalstīt izstrādāto likumprojektu, norādot, ka tas ir netaisnīgs pret Latvijas iedzīvotājiem, jo tas latviešu tautu iedala pēc etniskās piederības, nevis nopelniem. Deputāta ieskatā, likumprojekts neattiecas uz holokaustā cietušajiem, bet visiem, kuriem ir "attiecīgā etniskā piederība".

"Likumprojekta autori varēja norādīt, ka tas attiecas uz holokaustā cietušajiem, bet bet tas nav izdarīts, jo likumprojekta autoriem pašiem gribas gūt labumu," sacīja Šnore.

Tāpat deputāts pauda neizpratni par to, ka kompensācijā izmaksājamā summa kopš 2015. gada ir dubultojusies – no 20 miljoniem eiro līdz 40 miljoniem eiro. Šnore norādīja, ka neviens tā arī nav spējis paskaidrot summas pieaugumu, un secināja, ka "acīmredzot pieaugušas lobēšanas izmaksas".

Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) norādīja, ka restitūcijas jautājums nav atrisināts 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, turpretī vairums Eiropas valstu to jau ir atrisinājušas. "Tas ir principiāls jautājums par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Tas ir arī valsts tēla un prestiža jautājums," secināja Pūce.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940. gada 16. jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz konkrēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī.

Likumprojektā rosināts kompensēt zaudētos īpašumus Aizputē, Bauskā, Cēsīs, Dagdā, Daugavpilī, Gostiņos, Grobiņā, Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kandavā, Krāslavā, Krustpilī, Rīgā, Sabilē, Saldū, Talsos, Tukumā, Varakļānos, Ventspilī, Viļānos un Subatē.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023. gada 1. janvāra līdz 2032.gada 31. decembrim. Saskaņā ar likumprojektu, atlīdzinājumu paredzēts iekļaut gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi nodibinājumam 'Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds'" un plānots izmaksāt pa vienādām daļām desmit gadu laikā, izmaksājot to katru gadu. Fondam piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiek glabāti Valsts kasē.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) likumprojekta izvērtējumā vērš uzmanību, ka paredzēto atlīdzinājuma izmaksu, sākot ar 2023.gadu, būs iespējams veikt, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā tam ir paredzēts attiecīgs finansējums. "Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētajam ir nepieciešams papildu finansējums četru miljonu eiro apmērā ik gadu, jautājums par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu ir skatāms gadskārtējā valsts budžeta sagatavošanas procesā," norāda FM.

Tāpat ministrija rosina neiekļaut likumprojektā dublējošu normu attiecībā uz līdzekļu saņemšanu nodibinājumam atvērtā kontā Valsts kasē, jo minēto nosaka Likums par budžetu un finanšu vadību. FM arī rosina likumprojektu papildināt ar tiesību normu, kur atbildīgā ministrija slēdz līgumu ar nodibinājumu "Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds", tajā detalizētāk nosakot līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas kārtību, kā arī tiesības un procesu, kā pieprasīt atmaksāt piešķirtos līdzekļus, ja tie izmantoti neatbilstoši.

Jautājums par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā ir diskutēts jau vairāk nekā 14 gadus. Intervijā pirms prezidenta vēlēšanām Egils Levits norādīja, ka nav mainījis savu pozīciju šajā jautājumā. Proti, viņš aizvien ir pret īpašumu atdošanu ebrejiem.

"Delfi" jau rakstīja, ka 2016. gadā Saeima pieņēma likumus, kas noteica piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Ebreju kopienai toreiz tika nodota ēka Abrenes ielā 2, Rīgā, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, ēka Ludzas ielā 25, Rīgā, ēka Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kā arī ēka Lielajā ielā 31, Kandavā.

Tomēr jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš - ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem nekad netika izdevies panākt politisku vienošanos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Edvīns Šnore Egils Levits Juris Pūce Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form