Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 11. janvārī, vērtēs sabiedrības iniciatīvu aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām.
Par minēto iniciatīvu portālā "manabalss.lv" parakstījušies vairāk nekā 13 000. To 2022. gada maijā izveidoja gājiena-sapulces "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" organizatori.
Iniciatīvas autori uzskata, ka ir jāaizliedz kandidēt valsts, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī ieņemt ierēdņu amatus un amatus valsts un pašvaldību institūcijās un to struktūrvienībās personām, kuras atbalsta Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu (tajā skaitā Krievijas īstenoto Krimas aneksiju), Krievijas varas institūciju un amatpersonu naidīgos izteikumus un propagandu.
"Steidzamības kārtā ir jāizstrādā attiecīgs likums vai jāveic jau esošo likumu grozījumi," mudina iniciatīvas autori.
Iniciatīvas autoru ieskatā, sabiedrības ieguvums no tā būs vairākkārtējs. Pirmkārt, drošības aspekts, proti, ka valsts pārvaldē, drošības struktūrās, uzraugošajās iestādēs būs liegta iespēja atrasties valstij nelojālām vai kaitnieciskām personām.
Otrkārt, būs pārliecība, ka likumus izvirza un pieņem Latvijai lojāli pārstāvji Saeimā un Eiropas Parlamentā; ka valsts finansējums netiek novirzīts Latvijai naidīgiem politiskajiem spēkiem. Treškārt, būs pašapziņa, vairs neļaujot pazemot sevi, savus līdzpilsoņus, tolerējot naidīgus un pretvalstiskus agresorus.
Ceturtkārt, būs vienots redzējums par Latvijas valsts pamatvērtībām ar personām, kuras dzīvo Latvijā, kuras akceptē Latvijas vēsturi, ciena latviešu tautas tradīcijas un valodu, kuras godā mūsu valsts aizsargu piemiņu. Piektkārt, netiks pieļauta provokatīva svešu zemju ideoloģijas sludināšana un veicināta vienota izpratne par Latvijas vēsturi, ieskaitot padomju okupāciju.
Jau vēstīts, ka 13. Saeima šā gada 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).
Toreizējais parlamentārietis Jānis Iesalnieks (NA) iepriekš norādīja, ka pieņemtās izmaiņas likumā liegs tiesības EP vēlēšanās no Latvijas kandidēt pašreizējai EP deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS).
Likumā noteikts, ka EP vēlēšanām Latvijā nevar pieteikt par kandidātu un EP nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSRS Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.
EP vēlēšanas gaidāmas 2024. gadā.
