Grozījumus iesniedza VL-TB/LNNK deputāti Ilmārs Latkovskis, Einārs Cilinskis, Inese Laizāne un Imants Parādnieks, "Vienotības" pārstāvji Ingmārs Čaklais un Janīna Kursīte-Pakule, kā arī Ingmārs Līdaka (ZZS).
Par grozījumu nodošanu komisijām nobalsoja 62 deputāti no visām frakcijām, izņemot "Saskaņas centru" (SC), kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti. Pret bija 28 SC frakcijas pārstāvji, bet Andrejs Klementjevs (SC) atturējās.
Grozījumos paredzēts arī aizliegt darba sludinājumā norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba vai amata pienākumu veikšanai.
Grozījumi paredz – ja strīda gadījumā darbinieks norādīs uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa diskriminācijai atkarībā no valodu prasmes, darba devēja pienākums būs pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodu prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir "objektīvs un pamatots priekšnoteikums".
Grozījumu autori anotācijā klāsta, ka, tos pieņemot, "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu Rietumvalstīs. Ilgtermiņā tas pozitīvi iespaidotu arī demogrāfisko situāciju un darbaspēka deficītu Latvijā, kā arī mazinātu Latvijas rusifikācijas tendences."
Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) aicināja atbalstīt grozījumu nodošanu komisijām, norādot, ka tas ir arī valsts valodas jautājums. "Būtībā tas ir viens apliecinājuma balsojums latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai, kas ir aktuāls jautājums patlaban," sacīja Latkovskis.
Viņš norādīja, ka runāts tiek par gadījumiem, kad nav nekādu īpašu prasību valsts valodas zināšanu līmenim, tiek izvirzītas prasības pārvaldīt kādu citu valodu. Praksē visbiežāk tā esot krievu valoda, "taču arī teorētiski un jo īpaši nākotnē var būt runa par angļu valodu, vai vēl tālākā nākotnē par ķīniešu vai kādu citu valodu," sacīja Latkovskis.
Šajā gadījumā runa neesot par darbu ar ārzemju tūristiem vai sadarbības partneriem, bet par gadījumiem, kad šādas svešvalodu zināšanu prasības tiek izvirzītas šoferiem, pavāriem, frizieriem, kantora darbiniekiem, autoservisa darbiniekiem vai saldējuma pārdevējiem, sacīja Latkovskis, norādot, ka daudziem jauniešiem, kuri beiguši latviešu skolu, tas varot "sašaurināt darba tirgu Latvijā".
Otrais iemesls esot gadījumi, kad krievu valoda tiek prasīta, lai apkalpotu vietējo tirgu, "lai tiktu varbūt izdabāts tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kā apgrūtinājumu vai pat nepatiku izjūt valsts valodas zināšanas un lietošanu," sacīja Latkovskis.
Savukārt Vitālijs Orlovs (SC) aicināja balsot pret, norādot, ka līdzīgi grozījumi skatīti jau iepriekšējā Saeimas sasaukumā, un prasot atzinumus no ministrijām, gan Tieslietu, gan Labklājības ministrijas atzinušas, ka "esošā likumdošana pilnīgi atļauj nediskriminēt cilvēku un esošā likumdošana pilnīgi atbilst mūsdienu prasībām", un vienīgā institūcija, kas bijusi "uztraukta", bija Valsts valodas centrs.
"Nekāda diskriminācija nav iespējama tāpēc, ka neviens darba devējs speciāli negrib taisīt kaut kādus ierobežojumus cilvēkiem, viņš pieprasa tikai no darbinieka to, kas ir nepieciešams, lai pildītu darba pienākumus," apgalvoja Orlovs, aicinot neatbalstīt grozījumus, jo "jautājums ir izdiskutēts", turklāt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pārņēma šo likumprojektu un nolēma neturpināt tā izskatīšanu 11.Saeimas laikā.
Jau ziņots, ka jūnija vidū 10.Saeima negaidīti nolēma nodot komisijām vairāku "Vienotības" un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputātu priekšlikumu darba devējiem aizliegt noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, kurus pirms tam – līdz paziņojumam par referendumu Saeimas atlaišanai – parlaments divas reizes noraidīja.
Augustā pēc vairāku darba devēju organizāciju iebildēm 10. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma izstrādāt kompromisa variantu iecerētajiem grozījumiem Darba likumā. Darba devēju organizācijas aicināja komisijas deputātus nemainīt likuma prasības, tomēr deputāti uzskatīja, ka labāks risinājums ir iecerētos grozījumus Darba likuma virzīt tālāk, paralēli ar nevalstiskajām organizācijām meklējot kompromisa variantu.
Tomēr 11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija oktobra beigās nolēma nevirzīt šos grozījumus izskatīšanai šajā Saeimā.