Kreiso partiju politiķi norāda, ka Sv.Pētera baznīca ir lielākais valsts nozīmes 13.gadsimta kultūras, vēstures un arhitektūras piemineklis, pilsētas vizītkarte. Tā tika būvēta par pilsētnieku līdzekļiem, un "visās vēstures peripetijās palika Rīgas pilsoņu baznīca."1941. gada vasarā karš pārvērta Sv.Pētera baznīcu gruvešos.
"Pēc kara ēku atjaunoja par valsts un Rīgas pilsētas, proti - par katra no mums, līdzekļiem. Mūsdienu ekvivalentā, tie ir aptuveni 14 miljoni latu," norāda frakciju pārstāvji.
Viņi uzsver, ka pašreizējā statusā baznīca ir ievērojams kultūras un mākslas centrs, kur regulāri notiek klasiskās un sakrālās mūzikas koncerti, vērienīgas mākslas izstādes, kur iespējams rīkot sabiedrībai svarīgus kultūras, izglītības, mākslas un labdarības projektus. Tā ir atvērta visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no konfesionālās piederības. Turklāt šis Rīgai, Latvijai un arī Eiropai nozīmīgais objekts līdz šim pilnībā pašfinansējas, neapgrūtinot ne pilsētas, ne valsts budžetu.
Kopš 1991. gada Sv.Pētera baznīcā netraucēti, bez rūpēm par ēkas uzturēšanu un telpu nomu, darbojas arī luterāņu draudze. Tā atzīst, ka savu finanšu ne draudzei, ne arī LELB nav, un visi restaurācijas, remonta un attīstības darbi tik un tā būtu jāsedz Rīgas domei, pauž RD deputāti, aicinot Saeimu neatbalstīt šo likumprojektu.
Jau vēstīts, ka valdība atbalstījusi likumprojektu par Svētā Pētera baznīcas statusu, kas nosaka baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.
Likumprojektā tiek paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās.
Likumprojektā noteikts īpašnieka pienākums pienācīgi rūpēties par baznīcu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tajā skaitā, arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību.
Likumprojektā atrunāta Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas savstarpējās attiecības baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.
Ar mērķi nodrošināt baznīcas arī turpmāko funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai ar tiesības bez atlīdzības izmantot Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.
Likumprojekts paredz līdz šā gada 31. oktobrim izveidot Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgu konsultatīvu institūciju.