Jau ziņots, ka Pauliņš pirmdien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata.
Laizāne pauda pārliecību, ka Pauliņa pārmetumi jaunievēlētajai NEPLP ir nepamatoti, jo padome darbu sāka tikai februārī. Tāpat Laizāne izteica pārliecību, ka efektīvāk būtu bijis, ja Pauliņš agrāk un neatlaidīgāk būtu risinājis problēmas, kuras min kā atkāpšanās no amata cēloņus. "Pauliņa kunga lēmums [atkāpties no amata] rada iespaidu, ka viņš, acīmredzot, neredz citas iespējas, kā situāciju atrisināt. Man tikai ir ļoti skumji, ka viņš daudzas lietas pārmet NEPLP, tajā skaitā iejaukšanos LR darbībā, kā arī pārmet citiem LR valdes locekļiem nespēju strādāt. Skumjākais, ka šīm ziņām bija jāizskan daudz ātrāk," pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.
Komentējot Pauliņa teikto, ka viņš vairākkārt informējis gan NEPLP iepriekšējā sasaukumā, gan arī jauniecelto padomi par LR valdes nespēju sastrādāties, taču netika uzklausīts, Laizāne pauda neizpratni par Pauliņa argumentāciju. "Ja Pauliņa kungs ir informējis NEPLP, un jautājums tālāk nav ticis virzīts, normāla, loģiska cilvēka rīcība būtu bijis publiskot šo problēmu un skaļi paust satraukumu, nevis samierināties ar to, ka tevi neuzklausa. Ja neuzklausīja vienreiz un vienā vietā, vienmēr ir iespēja to skaļi paust citā veidā," sacīja Laizāne.
Viņa pastāstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sēdē nākamnedēļ, 8.martā skatīs jautājumu saistībā ar LR darbinieku neapmierinātību ar valdes darbu. Sēdē piedalīsies NEPLP, LR darbinieki un valde. Tostarp sēdē aicināts piedalīties arī LR valdes priekšsēdētājs, kuram būs iespēja komentēt savu lēmumu atkāpties no amata.
Laizāne arī piebilda, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aktīvi plāno risināt LR darbinieku neapmierinātības jautājumu, jo sabiedriskā medija stabilitāte un drošība ir ārkārtīgi svarīga, un ziņa par LR darbinieku neapmierinātību ar atalgojumu un iespējamiem streikiem ir satraucoša. "Risināsim situāciju. Tas ir ļoti būtisks jautājums, līdzvērtīgs veselības jautājumiem, jo drošs, neatkarīgs sabiedriskais medijs ir demokrātijas garants," pauda Laizāne.
Pauliņš LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.
Pauliņš kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs - Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. "Šobrīd ir nodzēsts "ugunsgrēks" un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus - par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja," iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
