Vairāku koalīcijas deputātu iesniegto grozījumu būtība ir atteikšanās no slēgtajiem balsojumiem Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesneša un Valsts kontroliera ievēlēšanā. Arī Latvijas Bankas prezidentu, Bankas prezidenta vietnieku un padomes locekļus ievēlēs un atsauks atklātā balsojumā, paredz komisijām nodotie grozījumi likumā par Latvijas Banku.
"Grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi veicinot arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentāro debati par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu," skaidrots anotācijā.
Likumprojekta autori arī norāda, ka aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījuši praktiskas grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. "Savas nozares atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," teikts anotācijā.
Jau ziņots, ka Saeima novembra sākumā atbalstīja ieceri mainīt parlamenta Kārtības rulli, paredzot atklātus balsojumus par valsts augstāko amatpersonu ievēlēšanu. Grozījumi Kārtības rullī, ko iesāka vērtēt 10.Saeima, tagad nodoti izskatīšanai 11.Saeimas komisijās.
Šobrīd Saeimas Kārtības rullis paredz daudz aizklātu balsojumu par valsts amatpersonām. Šo aizklātumu deputāti nereti izmantojuši, lai slēptu savus balsojumus un to motīvus, bet atklāta balsošana atbilst parlamentārās demokrātijas principam, skaidroja Juridiskā komisija.
Grozījumi paredz, ka Saeimai būs atklāti jāievēl visas amatpersonas, tostarp, Saeimas Prezidija locekļi, Tiesībsargs, Valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, Ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi.
Iepriekš līdzīgus grozījumus par atklātām amatpersonu vēlēšanām rosināja apvienība "Vienotība". "Līdzšinējā bēdīgā pieredze, kad deputātu vārdi atšķiras no darbiem, kā tas bijis, balsojot par Māra Vīganta un Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesnešu amatā, kā arī neapstiprinot Ģenerālprokurora amatā Jāni Maizīti, ir ne vien mazinājusi sabiedrības uzticību politiķiem, bet arī radījusi grūtības nozīmīgiem amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Cienījami profesionāļi atsakās no amata, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā," toreiz savus priekšlikumus pamatoja "Vienotības" pārstāvji.
Taču šī gada sākumā 10.Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
