Foto: Saeimas administrācija
Saeima ceturtdien nodeva komisijām divus Satversmes grozījumus par deputātu imunitātes mazināšanu, katru no kuriem sagatavoja viens no valdošās koalīcijas partneriem – "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).

Nodot komisijām "Vienotības" rosinātos grozījumus, kas izslēgtu prasību pēc Saeimas piekrišanas kratīšanai deputāta dzīvesvietā, piekrita 73 deputāti. Savukārt atturējās astoņi deputāti – "Par labu Latviju" (PLL) pārstāvji Andris Bērziņš (Rīga), Rita Strode, Guntis Ulmanis un Edgars Zalāns, kā arī ZZS pārstāvji Gundars Daudze, Jānis Klaužs, Kārlis Seržants un Jānis Strazdiņš.

Savukārt piecu ZZS frakcijas deputātu ierosinājumu izslēgt no Satversmes normu, kas neļauj bez Saeimas piekrišanas administratīvi sodīt deputātu, atbalstīja 74 deputāti, bet atturējās četri PLL pārstāvji: Strode, Ulmanis, Zalāns un Andris Šķēle.

Jau vēstīts, ka Satversme šobrīd paredz, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. ZZS deputāti Vitauts Staņa, Dace Reinika, Dana Reizniece-Ozola, Oskars Zīds un Kārlis Seržants no šī panta rosina izslēgt administratīvā soda pieminēšanu, kas nozīmētu, ka parlamenta locekļi par administratīvajiem pārkāpumiem tiktu sodīti tāpat kā ikviens cits Latvijas iedzīvotājs.

Savukārt apvienības "Vienotība" frakcija maija beigās iesniegusi grozījumus Satversmē, kas izslēgtu no konstitūcijas normu, saskaņā ar kuru kratīšanai deputāta dzīvesvietā nepieciešama Saeimas piekrišana, skaidrojot to šādi: "Saeimas negatīvais balsojums par atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās pierādīja, ka šīs deputātu priviliģētās tiesības var tikt izmantotas pretēji sabiedrības un tiesiskas valsts interesēm."

Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies vēl šīs Saeimas pilnvaru laikā paspēt atrisināt vairākus ar tiesiskumu saistītus jautājumus, piemēram, koalīcijā panākts atbalsts Satversmes grozījumiem, kas atceļ deputātiem imunitāti par administratīviem pārkāpumiem un arī vajadzību prasīt Saeimas atļauju pirms kratīšanas pie deputāta.

Atļauju kratīšanai Šlesera mājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza maija nogalē sāktās vērienīgās operācijas ietvaros. KNAB veica kratīšanu īpašumos, kas, pēc izmeklētāju domām, pieder par Latvijas oligarhiem dēvētajiem politiķiem - Andrim Šķēlem, Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam. KNAB 20.maijā sācis kriminālprocesu pēc vairākos Krimināllikuma pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc Saeimas lēmuma neļaut KNAB veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietās nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.

Savukārt KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe paziņoja, ka deputātu imunitāte nebūtu atceļama vienīgi gadījumos, ja pret politiķi vēršas par viņa politisko nostāju. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēc Saeimas deputātu balsojuma aicināja pārskatīt jautājumu par deputātu imunitāti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!