Foto: AP/Scanpix

Šonedēļ sasauktajai Eiropas Savienības (ES) ārkārtas Ārlietu padomei nepārprotami jānosoda Krievijas vadītā un veiktā militārā ekspansija Ukrainas austrumu reģionos, kā arī skaidri jāpaziņo, ka Ukrainā notiekošajā konfliktā Krievija ir nepārprotams agresors, nevis neitrāls starpnieks, aicina Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).

"Putina režīma Krievija kā starptautisko tiesību subjekts nerada vairs nekādu cieņu," par Kalniņa pausto informēja Saeimas Preses dienestā. "Melu apjoms, vienošanos ignorance, uzvedība ANO Drošības padomē un citās starptautiskajās organizācijās, kā arī pašas tieša iesaiste karadarbībā Ukrainas austrumdaļā ir padarījusi Krieviju par agresoru. Starptautiskai sabiedrībai beidzot ir jāsaredz fakti un jāatzīst, ka pret Putina režīma Krieviju ir jāattiecas kā pret konfliktā iesaistīto pusi, nevis neitrālu starpnieku," pauž Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

"Jau kopš Krimas aneksijas ir acīmredzami, ka Krievija vēlas radīt haosu un šķelšanās atmosfēru Ukrainā, tādā veidā "sodot" Ukrainas tautu par tās stingro izšķiršanos savu nākotni veidot ciešākā sadarbībā ar Eiropas Savienības valstīm," akcentē Čigāne. "Civiliedzīvotāju nogalināšana Mariupolē ir Krievijas separātistu aktivitāšu aizsegā veikta savas darbības areāla paplašināšana ar mērķi iebiedēt, destabilizēt un veidot pārliecību par Ukrainas leģitīmi ievēlētās varas vājumu," norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

Komisiju priekšsēdētāji vērš uzmanību uz NATO vairākkārt sniegto informāciju, ka Krievija tā dēvēto separātistu grupējumiem Ukrainas austrumos ne tikai piegādā bruņojumu, tostarp tankus, artilēriju, kā arī modernas raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet Krievijas militārpersonas arī vistiešākajā veidā piedalās karadarbībā gan komandstruktūru, gan atsevišķu vienību līmenī. Līdz ar to Krievija Ukrainā notiekošajā konfliktā veic nepārprotamu hibrīdkara darbību un tai nav nekādu tiesību sevi pozicionēt kā neitrālu starpnieku, atzīmē komisiju priekšsēdētāji.

Kā ziņots, Mariupoles apšaudē ar reaktīvajām mīnmetēju iekārtām "Grad", ko sestdien veica Krievijas finansētās un apbruņotās teroristu bandas, tika nogalināti 30 cilvēki, bet vairāk nekā 90 - ievainoti.

Teroristu šāviņi sestdien Mariupolē trāpīja 53 daudzstāvu namiem, 14 privātmājām, četrām skolām un trim bērnudārziem.

Latvija izteikusi visdziļāko līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem un visai Ukrainas tautai saistībā ar notikušo Mariupoles dzīvojamo rajonu apšaudi. Vienlaikus Latvija stingri nosoda šo vardarbības aktu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!