Jautājumā par Latvijas brīvību kompromisu nav un nevar būt, un tas jāpatur prātā šodien, atceroties "Baltijas ceļu", uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Viņa norāda, ka "Baltijas ceļš" bija laiks, kad, nevienam neprasot, tikai klausoties sirdsbalsī, "mēs cēlāmies, gājām un sadevāmies rokās brīvības vārdā. Mēs bijām brīvi un drosmīgi savā izvēlē"..
Mūrniece atgādināja, ka bijušais Islandes ārlietu ministrs Jonas Baldvins Hanibalsons šajās dienās, atceroties "Baltijas ceļa" laikus, par baltiešiem teica, ka viņiem bija jāpiedzīvo nepatīkama atmošanās. "Patiesībā viņi tika uztverti kā nevēlami iebrucēji, apvainoti bezatbildībā un pat dēvēti par "miera jaucējiem". Viņiem tika ieteikts rast kompromisu ar saviem Kremļa saimniekiem, neizvirzot nekādus nosacījumus.".
"Toreiz mums kompromisi nebija pieņemami. Jautājumā par Latvijas brīvību kompromisu nav un nevar būt, un tas jāpatur prātā šodien. Ieklausīsimies savā sirdsbalsī un savā brīvības sajūtā, - kā toreiz, pirms 26 gadiem. Paliksim brīvi. Paliksim drosmīgi!" uzsvēra Mūrniece.
Baltijas valstu kopīgā akcija "Baltijas ceļš" notika 1989. gada 23. augustā. Akcijas laikā apmēram divi miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.
"Baltijas ceļš" bija kā atbilde uz 1939. gada 23. augustā slēgto Molotova-Rībentropa paktu un tā slepeno papildprotokolu, ar kuru tika pārdalītas nacistiskās Vācijas un PSRS ietekmes zonas Eiropā un kuru rezultātā bija cietušas Baltijas valstis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
