"Šis ir liels brīdis. Mēs esam izredzēti un laimīgi, ka Latvijas simt gadus varam svinēt brīvā un demokrātiskā valstī. Un mums ir dota iespēja pulcēties tajā pašā vietā, kur pirms simt gadiem tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Atskatoties uz Latvijas valsts dibināšanu 1918. gadā, Mūrniece akcentēja, ka Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, bija formulējis modernu, pat Rietumeiropas mērogā progresīvu politisko platformu: demokrātisku valsts iekārtu, vēlēšanu tiesības abiem dzimumiem, nacionālo minoritāšu interešu ievērošanu, preses, vārda un pulcēšanās brīvību. Tika arī skaidri norādīts – Latvijas ārpolitiskā vieta būs Tautu savienībā jeb Nāciju līgā, ko var uzskatīt par mūsdienu ANO priekšteci.
Latvijas valstiskums vienmēr ir bijis saistīts ar ģeopolitiskajiem procesiem Eiropā un pasaulē, tostarp Pirmo un Otro pasaules karu un Padomju Savienības sabrukumu. "50 garie gadi, kad latvieši bija spiesti dzīvot okupētā Latvijas teritorijā, atstājuši grūti izdzēšamas pēdas. Okupācijas režīmu veiktās represijas ir baisākās lappuses Latvijas valsts vēsturē," pauda Saeimas priekšsēdētāja. Taču neatkarības ideja cilvēkos turpināja dzīvot. Latvijas nacionālie partizāni bruņoti pretojās padomju okupācijas režīmam vēl desmit gadus pēc Otrā pasaules kara. Neatkarības un demokrātijas ideālus centās uzturēt disidenti. Lieli nopelni valstiskuma uzturēšanā bija trimdai. Tautas nevardarbīgā pretošanās visspilgtāk uzliesmoja Daugavas glābšanas kustībā, Baltijas ceļā un Barikāžu laikā, uzrunā sacīja Mūrniece.
"Mūsu valsts neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā ne velti sauc par brīnumu, neticamu un fantastisku notikumu. Pasaulē grūti atrast precedentu tam, ka tauta, kas savu brīvību ir zaudējusi un pusgadsimtu pavadījusi totalitārā un represīvā režīma žņaugos, spēj pacelties gluži kā no pelniem, atgūt brīvību un atjaunot demokrātisku valsti. Tas ir un paliek Latvijas un visas Baltijas īpašais piemērs, ko ciena un apbrīno visa brīvā pasaule," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja un pateicās ikvienam, kas toreiz sadevās rokās un spēja atjaunot Latvijas Republiku. "Viņi šodien ir mūsu vidū!"
"Patlaban ļoti daudzi no mums apzinās savas dzimtas turpinātību vairākās paaudzēs. Vecvecāki auklē mazmazbērnus, un šāds dzimtas laiks, kurā paaudzes sadodas rokās, var aptvert pat vairāk nekā simt gadus. Caur šo dzīvo ķēdi Latvijas valsts vienaudži mūsu valsts pamatvērtības ienes tās nākamajā simtgadē," gandarījumu pauda Mūrniece.
Raugoties uz Latviju šobrīd, Mūrniece sacīja, ka nesen notikušās Saeimas vēlēšanas apliecināja – pārliecinošam vairākumam Latvijas vēlētāju nav nekādu šaubu par mūsu valsts ģeopolitisko pozīciju. Proti, Latvijas dalība Eiropas Savienībā, NATO un piederība Rietumu demokrātiskajai pasaule nav apstrīdama. "Izšķiroši ir tas, lai arī turpmāk mūsu valsts ārpolitikas vektors nemainītos, jo Kremļa militārās aktivitātes un spēka demonstrēšana mūsu reģionā nerimsies ne rīt, ne parīt," teica Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka drošība ir un būs mūsu prioritāte.
Iestāties par savu drošību vislabāk ir iespējams, strādājot plecu pie pleca ar NATO partneriem no Eiropas, ASV un Kanādas, uzsvēra Mūrniece. Viņa Latvijas tautas vārdā pateicās mūsu sabiedrotajiem, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessargiem, jaunsargiem, robežsargiem, policistiem un glābšanas dienestam. "Taču mūsu aizsardzībai jābūt visaptverošai! Tajā jāiesaistās visdažādākajām institūcijām, visai sabiedrībai."
Lūkojoties uz nākotnes izaicinājumiem, Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka ir virkne jautājumu, uz kuriem Latvijas politiķiem jau pavisam drīz jāsniedz atbildes - kā turpināsim atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem, kā īstenosim solījumu bērniem augt ģimeniskā vidē, kā panāksim, lai iespējami vairāk tautiešu atgriežas dzimtenē no ekonomiskās emigrācijas.
Noslēgumā Mūrniece teica, ka "ceļš uz simtgadi, sapošot sevi un valsti, bija ļoti skaists, jo tas bija kultūras ceļš. Tas bija mūsu pašu ceļš arvien dziļāk pie savas būtības, arvien dziļāk savā un visas pasaules kultūras telpā. Neaizmirstams notikums bija šīsvasaras Dziesmu un deju svētki. Savu lepnumu par Latviju apliecinājām, pie mājām, torņos un pilsētu laukumos paceļot sarkanbaltsarkanos karogus".
"Latvija ir diža, un dižu to paaudzēs ir darījusi tauta. Katrs no mums," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, vēlot Saules mūžu Latvijai!
