Foto: Saeimas administrācija

Ir vietas, kur sejas masku lietošana tiek rekomendēta, bet attiecībā uz sabiedrību un citām sapulcēm šobrīd masku lietošana netiek oficiāli rekomendēta, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, atbildot uz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē deputātu uzdoto jautājumu par sejas masku uzlikšanu, dodoties uz Saeimas sēdēm klātienē.

"Saeimas deputāti ir Latvijas iedzīvotāju pārstāvji, un uz viņiem epidemioloģiskā situācija arī attiecas. Ja cilvēki bija ārzemēs, tad ir jāievēro 14 dienu pašizolācija, kā arī, ja bija kontaktā ar Covid-19 slimnieku, tad arī. Uz citiem īpaši riska faktori šobrīd neattiecas. Arī skolās un citur mēs nerekomendējam izmantot maskas. Tas nav aizliegts, bet nav obligāti," skaidroja Perevoščikovs.

Izņēmums ir ārstniecības iestādes, jo tur saslimušie vēršas pirmām kārtām, tur ir novājināti pacienti un citi riski. Sejas masku lietošana būtu ieteicama arī sociālās aprūpes iestādēs pie noteiktiem apstākļiem, norādīja Perevoščikovs.

Epidemiologs skaidroja, ka pasaulē šobrīd vienojas par masku lietošanu, un tas atbilst jau no paša sākuma ieteiktajam – masku lietošana neļauj vīrusam izplatīties no inficētas personas, kura arī varētu nezināt par to, ka ir inficēta. Masku lietošana pasaulē pārsvarā ir rekomendējama tad, kad nav iespējams ievērot divu metru vai pusotra metra distanci.

Pamatojot distances ievērošanas nepieciešamību, viņš stāstīja: "Cilvēks runājot izplata pilienus līdz pusotram metram tālu, kuri var saturēt vīrusu. Ja cilvēks šķauda un ir slimības simptomi, tad tie varētu būt arī divi metri. Masku lietošana ir atbalstāma vairākās valstīs, bet tur ir noteikta vīrusa nekontrolēta izplatīšanās sabiedrībā."

Perevoščikovs norādīja, ka Latvijā šobrīd nav redzams, ka būtu nekontrolējama vīrusa izplatība sabiedrībā, kad cilvēki inficētos viens no otra un nezinātu, kurā vietā ir inficējies. "Tādi gadījumi diemžēl ir, bet maz," viņš atklāja.

Daudzās valstīs vērojams saslimšanas gadījumu pieaugums un Latvija ir viena no valstīm, kur ir šajā ziņā visdrošāk Eiropas Savienībā. "Latvijā šobrīd nav vērojama būtiska saslimšanas pieauguma tendence, kāda tiek vērota Lietuvā un Igaunijā, Polijā. Tur gan pie nekontrolētas saslimšanas pieauguma būtu nepieciešama masku lietošana un attālināts darbs," situāciju aprakstīja Perevoščikovs.

Viņš norādīja, ka šāds lēmums ir jāpieņem darba devējam, ja viņš vēlas tuvināt saslimšanas riskus nullei, tad var pieņemt arī strādāšanu attālināti. "Tieši šodien tam nav īpaša pamatojuma, bet mēs nezinām, kas būs pēc nedēļas vai divām, tāpēc šis ieteikums var arī mainīties," uzsvēra Perevoščikovs.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 2532 Covid-19 testi un reģistrēti divi jauni saslimšanas gadījumi, vēsta SPKC.

Kopumā Latvijā veikti 256 350 izmeklējumi, saslimušas 1406 personas un 1173 izveseļojušās, 34 mirušas.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Kopā stacionāros ārstējas pieci pacienti, četri ar vidēji smagu, viens ar smagu slimības gaitu.

Kopā no stacionāra izrakstīti 205 pacienti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!