Saeima ceturtdien, 8. decembrī, atbalstīja iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu noraidīt iniciatīvas par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību tālāku vērtēšanu.
Šīs iniciatīvas izvērtēšanu atbalstīja 32 deputāti no politiskajiem spēkiem "Progresīvie" un "Jaunā vienotība", bet "pret" balsoja 50 pārējo politisko spēku deputāti.
Iniciatīvu portālā "Mana Balss" iesniedza kustība "Dzīvesbiedri" un par to parakstījās vairāk nekā 23 544 Latvijas iedzīvotāji.
Iniciatīvas iesniedzēji atgādina, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums lietā Nr. 2019-33-01 Latvijas likumdevējam deva uzdevumu – nodrošināt visu ģimeņu, t. sk. ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību.
Nodrošinot ST sprieduma izpildi, Tieslietu ministrijas paspārnē tika izstrādāts Civilās savienības likums, ar kuru tiktu izveidots tiesiskais regulējums, kas paredz ikvienai personai iespēju noslēgt civilo savienību ar citu personu, ar kuru tā veido kopīgu mājsaimniecību.
Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ lēma neturpināt 14. Saeimā skatīt iepriekšējā parlamentā līdz galam neizskatīto Civilās savienības likumprojektu.
Iniciatīvas "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" mērķis ir aicināt likumdevēju pieņemt Dzīvesbiedru likumu – tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai. Iniciatīvas iesniedzēji kustība "Dzīvesbiedri" aicina likumdevēju ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.
Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) aicināja vērtēt šo iniciatīvu, lai atzītu visas ģimenes Latvijā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā ikviens cilvēks ir vērtība.
"Šīs iniciatīvas sakne ir atrisināt ar divu cilvēku kopdzīvi saistītus jautājumus, kas citiem liekas pašsaprotami, bet citiem – neiespējami vai grūti sasniedzami. Šīs iniciatīvas sakne ir par diviem cilvēkiem, kuri ciena viens otru, neatkarīgi no viņu dzimuma, nevis likt visiem dzīvot pēc mūsu individuāliem priekšstatiem," uzsvēra deputāte. Viņas ieskatā, noraidot iniciatīvu, Saeima četru gadu darba cēlienu sāk ar "nepareizu ziņojumu sabiedrībai".
Deputāte Ramona Petraviča (LPV) aicināja kolēģus neatbalstīt iniciatīvas nodošanu vērtēšanai un uzsvēra, ka šī iniciatīva ir pretrunā ar Satversmē definēto ģimenes jēdzienu, iniciatīva kropļo izpratni par "ģimenes" jēdzienu.
Deputāts Česlavs Batņa (AS) pievienojās kolēģes paustajam un piebilda, ka ģimene ir māte, tētis un bērni. Viņš uzsvēra, ka ģimenes jēdziens ir definēts Satversmē. Tāpat deputāts piebilda, ka šī jēdziena mainīšana ir risināma tautas referendumā. "Visas ģimenes šobrīd Latvijā ir aizsargātas," uzrunu noslēdza Batņa. Arī Edmunds Zivtiņš (LPV) uzsvēra, ka šis jautājums būtu risināms referendumā.
Ņenaševa kolēģiem norādīja, ka Satversmē nav ietverta "ģimenes" definīcija, bet gan "laulības". "Lai kā mēs gribētu, lai visas ģimenes būtu pēc mūsu parauga, bet tā nav. Aicinu uz cilvēcisku diskusiju un panākt risinājumu, lai mēs terminoloģijā nelīdzinātos kaimiņvalstij, kur nodala tradicionālās un netradicionālās ģimenes," sacīja deputāte.
Batņa tomēr norādīja, ka "ir dabas likumi", proti, vīrietis un sieviete rada pēcnācējus. "Paskaidrojiet zinātniski – vai tiešām viena dzimuma dzīvnieciņi var radīt pēcnācējus, kas ir mūsu valsts pastāvēšanas pamatā," vēlējās zināt deputāts.
Parlamentāriete Jana Simanovska (P) norādīja, ka cilvēku salīdzināšana ar dzīvniekiem ir nopietna loģiskas kļūda. Tāpat viņa uzsvēra, ka minētā iniciatīva ir par nereģistrētu kopdzīvi. Simanovska atbildēja Batņam par ģimenēm, kuras nav aizsargātas, atgādinot, kad Zolitūdes traģēdijā bojā gāja ugunsdzēsējs, viņas dzīvesbiedre pēc traģēdijas nevarēja saņemt atbalstu. Deputāte sacīja, ka 70% Latvijas iedzīvotāju atbalsta kopdzīvi bez laulības, 130 000 dzīvo nereģistrētās attiecībās.
Pēc balsojuma deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) Saeimas sēdē ziņojumu par "Jaunās vienotības" (JV) frakcijas balsošanas motīviem. Tajā uzsvērts, ka JV ir par šīs iniciatīvas nodošanu atbildīgajai komisijai un nekavējošu Saeimas darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes visu Latvijas ģimeņu tiesiskajai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai.
"Kā to lūdz iniciatīvas iesniedzēji, arī mēs uzskatām, ka Saeimai ir tiesisks, politisks un morāls pienākums izstrādāt tiesisko regulējumu to daudzo Latvijas pāru tiesiskai atzīšanai un sociālajai aizsardzībai, kuri nav laulībā. Juridiska kopdzīves partneru savienības atzīšana sniegtu atbalstu visām Latvijā esošajām ģimenēm, dodot tām drošības sajūtu," teikts JV paziņojumā.
Tajā norādīts, ka tādējādi tiks novērsti gadījumi, kad, izbeidzoties pāra attiecībām dažādu iemeslu dēļ, pat arī ar viena partnera nāvi, otra no šajās attiecībās esošajām personām tiek nepamatoti materiāli aizskarta, piemēram, paliekot bez ienākumiem, mājokļa un citas sociālās aizsardzības.
"Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmais teikums kopsakarā ar cilvēka cieņas principu nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni: arī faktiskas ģimenes, arī viendzimuma partneru ģimenes. Ar Satversmes tiesas spriedumu Saeimai līdz 2022. gada 1. jūnijam bija dots laiks, lai noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu. Diemžēl 13. Saeima to neizdarīja. Šis ir kļuvis par mūsu visu, 14. Saeimas, tiesisku, politisku un arīdzan morālu pienākumu. Tādēļ šīs iniciatīvas noraidīšana ir absurda nihilistiska attieksme pret acīmredzamo un vienlaikus arī pašas Saeimas kā likumdevēja cieņas un vērtības iedragāšana visas sabiedrības acīs," pauž JV.
Politiskais spēks norāda, ka Augstākās tiesas Senāts jau ir atzinis, ka viena dzimuma pāru ģimenes attiecību juridiskas atzīšanas tiesiskā regulējuma neesības gadījumā tiesību piemērotājam, tostarp tiesai, ir pienākums nodrošināt Satversmes un cilvēktiesību efektīvu īstenošanu. Tā Latvijas administratīvās tiesas līdz šā gada decembra sākumam izskatījušas 13 no gandrīz 30 tiesvedībā esošajām lietām, atzīstot, ka starp pieteicējiem – viendzimuma pāriem – pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē.
"Tieši tā, pasludinot spriedumu par katru no šiem pāriem, tiesas šobrīd novērš mūsu – Saeimas – izlēmības un atbildības trūkuma sekas. Tomēr tas ir pārāk smagnējs un laiku un līdzekļus prasošs, tātad neefektīvs process tiesiskai demokrātiskai Latvijas valstij 21. gadsimtā: tiesas ceļā pierādīt savas mīlestības un dzīves izvēles, lai valstij būtu iespēja Tavu ģimeni tikai ieraudzīt," norāda JV.
Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka viņa ir pateicīga Latvijas konstitucionālo juristu saimei, tiesām, kuras ik dienas sargā katra cilvēka cieņu un pamattiesības. "Nu pienācis laiks mums, likumdevējam, neslēpties aiz ideoloģijām un skaļiem saukļiem. Pietiek stigmatizēt, sanaidot, pretnostatīt, demonizēt. Cilvēcīgs un cieņpilns šīs ilgi neatrisinātās sabiedrības vajadzības regulējums ir tas īstenais patriotisms, modernais nacionālisms un modernais konservatīvisms, lai daudzi jo daudzi Latvijas cilvēki sajustu jēgpilnu piederību un lojalitāti savai valstij," pauda JV politiķe.
