Šādi grozījumi vēlēšanu likumā esot nepieciešami saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Jāņa Ādamsona sūdzības lietā, kuram kā VDK Robežapsardzes virsniekam tiesa liedza kandidēt 8.Saeimas vēlēšanās.
Tiesa, kandidēt Saeimas vēlēšanās bijušajiem padomju robežsargiem būs aizliegts arī turpmāk, jo bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte apgalvojis, ka "robežsardze ne ar ko neatšķīrās no pretizlūkošanas", deputātus informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).
ECT Lielajā palātā iepriekš nepieņēma Latvijas valdības apelācijas sūdzību Ādamsona lietā, līdz ar to spēkā stājies ECT spriedums, kurš paredz valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro (7020 latu) apmērā.
ECT pērn apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju.
Jūnijā pasludinātajā tiesas spriedumā teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.
Tiesa norādīja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā, kurā tika vērtēta bijušā VDK štata darbinieka Jura Bojāra sūdzība, ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā. ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi.
Juridiskā komisija noraidīja deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumu no Saeimas vēlēšanu likuma vispār svītrot aizliegumu kandidēt parlamenta vēlēšanās bijušajiem čekistiem un personām, kas turpināja pēc 1991.gada 13.janvāra darboties Kompartijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē un citās ar likumu aizliegtajās organizācijās, jo ir pagājuši 15 gadi - maksimālais noilguma termiņš pat par smagiem kriminālnoziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
