Saeimas Juridiskā komisija otrdien, apspriežot grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, vienojās atļaut kandidēt bijušajiem PSRS un Latvijas PSR Valsts drošības komisijas (VDK) tehniskajiem darbiniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Likumā tiks ierakstīts, ka Saeimas vēlēšanās nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo LPSR valsts drošības komitejas Plānošanas un finanšu, Administratīvi saimnieciskās struktūras darbinieki.

Šādi grozījumi vēlēšanu likumā esot nepieciešami saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu Jāņa Ādamsona sūdzības lietā, kuram kā VDK Robežapsardzes virsniekam tiesa liedza kandidēt 8.Saeimas vēlēšanās.

Tiesa, kandidēt Saeimas vēlēšanās bijušajiem padomju robežsargiem būs aizliegts arī turpmāk, jo bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra direktors Indulis Zālīte apgalvojis, ka "robežsardze ne ar ko neatšķīrās no pretizlūkošanas", deputātus informēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP).

ECT Lielajā palātā iepriekš nepieņēma Latvijas valdības apelācijas sūdzību Ādamsona lietā, līdz ar to spēkā stājies ECT spriedums, kurš paredz valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro (7020 latu) apmērā.

ECT pērn apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju.

Jūnijā pasludinātajā tiesas spriedumā teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.

Tiesa norādīja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā, kurā tika vērtēta bijušā VDK štata darbinieka Jura Bojāra sūdzība, ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā. ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi.

Juridiskā komisija noraidīja deputāta Vladimira Buzajeva (PCTVL) priekšlikumu no Saeimas vēlēšanu likuma vispār svītrot aizliegumu kandidēt parlamenta vēlēšanās bijušajiem čekistiem un personām, kas turpināja pēc 1991.gada 13.janvāra darboties Kompartijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē un citās ar likumu aizliegtajās organizācijās, jo ir pagājuši 15 gadi - maksimālais noilguma termiņš pat par smagiem kriminālnoziegumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form