Ir daudz nekonstruktīvu lietu, kuras varētu risināt prātīgāk. Savas tiesības cilvēki apzinās vai vismaz intuitīvi nojauš, taču biežāk izvēlas klusu kurnēšanu, nevis tiesiskus līdzekļus – novērojis advokāts Lauris Liepa. Pandēmijas laikā viņa vadītais advokātu birojs "Cobalt" ir konsultējis gan uzņēmumus, kas iesaistījušies vīrusa izraisīto seku mazināšanā, gan klientus, kas cietuši aizliegumu dēļ. Taču, iespējams, mazāk zināma ir Liepas saistība ar kustību “Dzīvesbiedri”, kas iestājas par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā, tostarp arī par viendzimuma pāru partnerattiecību reģistrēšanu.
Advokāta praksi Liepa uzsāka pirms 25 gadiem, savas lietas viņš sauc par likumsakarīgām. Var piekrist "Cobalt" mājaslapā teiktajam, viņš ir atzīts eksperts tiesvedību, konstitucionālo tiesību, banku un finanšu tiesību, kā arī uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu jomās Latvijā.
Atvērta tipa biroja cienītājs, "sēž kopā ar visiem aiz apkrauta galda, nevis viens kabinetā ozolkoka krēslā pie ozolkoka rakstāmgalda", saka kāds viņa kolēģis jurists. Liepa ir vadošais partneris vienā no lielākajiem Baltijas advokātu birojiem "Cobalt", kas pirms dažām nedēļām ieguva "Chambers Europe Awards" apbalvojumu "Gada advokātu birojs Baltijas reģionā 2020".
Līdzīgi kā dibinot un sniedzot juridisko palīdzību Jūrmalas aizsardzības biedrībai cīņā pret nelikumīgu apbūvi, arī šoreiz iesaistīšanās iniciatīvas grupā "Dzīvesbiedri" ir Liepas pārliecība. Līdz šim ideja par partnerattiecību reģistrāciju, tajā skaitā viendzimuma pāriem, nav guvusi Saeimā atbalstu, taču Liepa uzskata: tās atkārtota nonākšana uz deputātu galdiem nebūs tieši tāda pati kā iepriekš. "Piemērs ar ASV prezidentu Obamu, kurš 2008. gadā iebilda pret viendzimuma laulību reģistrāciju, bet 2012. gadā tās atbalstīja, parāda, ka domājoši cilvēki var pārskatīt arī savas pārliecības jautājumus dažādās lietās," paskaidro Liepa. Viņaprāt, sabiedrība ir gatava par šo jautājumu runāt un to atbalsta. Ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – šī iniciatīva par reģistrāciju savāca vairāk nekā 10 000 parakstu. Par šo un arī jautājumiem portāls "Delfi" intervijā uzrunāja advokātu.
Pērn oktobrī pamanīju, ka jūs labdarības spēlē spēlējāt futbolu vienā komandā ar "Vecā Rīgas Laika" (RL) kolēģiem – Ilmāru Šlāpinu, Uldi Tīronu un citiem. Otrā komandā bija Jaunā Rīgas teātra aktieri. Agrāk izteicāties, ka skolas laikā jūs interesēja teātris. Vai šī domātāju komanda bija īstā?
Tā bija simboliska spēle. Pats komandu sadalījums jau bija zīmīgs – "vecais RL" pret JRT. Es pazemīgi pieskaitītu sevi pie tiem autoriem, kas reti, bet tomēr raksta jau daudzus gadus RL. Tāpēc es biju pagodināts, ka RL redaktori – Rītups un Tīrons – redz mani savā komandā. Tajā pašā laikā spēles gaitā es paralēli pildīju arī līnijtiesneša (tiesneša asistenta – red.) pienākumus. Zināmā mērā akcentējot to, ka pasaulē daudzas lietas ir relatīvas. Spēle bija nepieciešama, lai ne tikai kārtējo reizi sakustinātu RL draugus, lasītājus, bet dotu jaudīgu signālu visai sabiedrībai un, protams, arī lēmumu pieņēmējiem, ka teātriem un kultūras izdevumiem, kuri paši sevi komerciāli nekad neatpelnīs, ir nepieciešams regulārs finansējums.
Ir arī tiesneša loma. Tiesas zālēs jūs pavadāt daudz laika, uz tiesu esat radis doties reizi nedēļā. Esat pārstāvējis gan privātas, gan valsts iestādes, gan cilvēkus pret valsti. Vai pats nekad neesat vēlējies kļūt par tiesnesi?
Šajā dzīves posmā es nejūtu, ka varētu tiesāt citus. Man šķiet, ka šobrīd mana loma ir palīdzēt tiem, kam manas zināšanas var noderēt. Lasot Platona dialogā "Valsts" Sokrata sacīto, es saprotu, ka katram cilvēkam noteikti ir loma arī publiskajā jomā. Tātad arī man jādarbojas ne tikai savās un ģimenes interesēs, bet šī loma ir jāpilda tad, kad cilvēks tai ir vislabāk sagatavots.
