Šajā vēlēšanu gadā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pievērsa īpašu uzmanību Saeimas vēlēšanu procesa pieejamības nodrošināšanai, portālam "Delfi", sniedzot vērtējumu par to, cik viegli personām ar kustību traucējumiem bija piekļūt vēlēšanu iecirkņiem, secināja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Jau vairākus mēnešus pirms vēlēšanām organizācija "Sustento" pēc CVK lūguma izstrādāja minimālās prasības vēlēšanu iecirkņu pieejamībai, kurās tika sniegti ieteikumi par to, kā labāk izvēlēties vēlēšanu norises vietu.
Raugoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, organizācija secinājusi, ka pašvaldībās pieejamības aspekts vietu izvēlē bieži vien nebija noteicošais. Taču šogad daudzviet ieteikumi esot ņemti vērā un attiecīgi audzis arī pieejamu iecirkņu skaits.
"Sustento" valdes priekšsēdētāja kā labu atbalstu vēlētājiem min arī CVK mājaslapā sagatavoto vēlēšanu iecirkņu sarakstu, kurā bija viegli atrast sev tuvāko pieejamo vēlēšanu iecirkni.
Tomēr, lai arī situācija uzlabojusies, vēl aizvien Latvijā bija vietas, kur nebija neviena personām ar kustību traucējumiem pieejama vēlēšanu iecirkņa, piemēram, Viesītē. Protams, vienmēr pastāv iespēja pieteikt balsošanu mājās, tomēr tādējādi cilvēki tiek izslēgti no iespējas iekļauties kopējā vēlēšanu procesā, atzīmē Anča.
Tāpat, viņas ieskatā, vēl aizvien salīdzinoši lielais nepieejamo vēlēšanu iecirkņu skaits Latvijā norāda uz valsts pārvaldes ēku, skolu, kā arī citu valsts un pašvaldību iestāžu nepieejamību. Tas savukārt nozīmē, ka ikdienā cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām ir nepieejami arī šajās ēkās sniegtie pakalpojumi.
Līdzās fiziskajai pieejamībai būtiska ir arī informācijas pieejamība. Tā ļauj cilvēkiem labāk izprast vēlēšanu procesu, kā arī palīdzēt izdarīt savu izvēli. Šogad CVK sadarbībā ar Vieglās Valodas aģentūru sagatavoja informatīvo izdevumu par vēlēšanām. Tas bija pieejams gan drukātā veidā visos vēlēšanu iecirkņos, gan elektroniski CVK mājaslapā internetā.
Tomēr Vieglās Valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika atzīst, ka tā ir tikai daļa no nepieciešamās informācijas vēlēšanu laikā – būtiski ir arī katrai partijai pārdomāt, kā tiek sagatavota vēlētājiem paredzētā informācija. Lietderīgi būtu pārtulkot vieglajā valodā vismaz partiju 4000 zīmju programmas, tādējādi ļaujot vēlētājiem izprast katras partijas īpašo piedāvājumu. Savukārt Gunta Anča piebilst, ka šajās vēlēšanās pietrūka informācijas palielinātajā drukā, kas noderētu vēlētājiem ar redzes traucējumiem. Tāpat pietrūka arī vēlēšanu materiālu zīmju valodā.
"Kamēr Latvijā Saeimas vēlēšanu likumā, Pašvaldību vēlēšanu likumā, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā nebūs iekļauta norma par nepieciešamību nodrošināt pilnībā pieejamu vēlēšanu procesu, tikmēr tā būs Centrālās vēlēšanu komisijas labā griba, ko ierobežo gan laika, gan līdzekļu trūkums," atzīst "Sustento" vadītāja.
14. Saeimas vēlēšanās, kas notika 1. oktobrī, durvis vēra kopumā 1030 vēlēšanu iecirkņi gan Latvijā, gan ārvalstīs.
