Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) laikus gatavojas pavasarī iespējamajiem plūdiem un aicinājusi savu struktūrvienību rajonu nodaļām kopīgi ar ārkārtējo situāciju komisijām analizēt laikus iespējamās plūdu vietas.
Kā informēja VUGD preses sekretāre Solveiga Smiltene, rajonu struktūrvienībām un ārkārtējo situāciju komisijām uzdots, lai plūdu gadījumā atbildīgie dienesti būtu gatavi rīkoties. Vietējām struktūrvienībām sadarbībā ar pašvaldības institūcijām jāsagatavo visa nepieciešamā informācija, lai plūdos varētu nekavējoties sniegt palīdzību iedzīvotājiem.

VUGD uzdevis rajonu komisijām apzināt applūšanas paaugstināta riska teritorijas un objektus, kā arī pārbaudīt visu rajona rīcībā esošo pretplūdu inženiertehnisko būvju tehnisko stāvokli.

Uzdots apzināt iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu plūdu gadījumos, lai visnomaļāko vietu iedzīvotāji informāciju par iespējamo nelaimi saņemtu laikus ar vietējo laikrakstu, televīziju un radio starpniecību.

Komisijām jāapzina vietas, kur evakuētos cilvēkus izmitināt, kā arī nepieciešamības gadījumā noslēgt jaunus līgumus ar vietām, kur izmitināt evakuētos iedzīvotājus un viņu lopus. Laikus jāatrisina arī jautājums par saimnieku prombūtnes laikā applūdušajās teritorijās atstātā īpašuma apsardzi.

Kā stāstīja Smiltene, lai varētu realizēt pretplūdu pasākumus, nepieciešams apzināt materiāltehniskos resursus, kurus būs iespējams izmantot seku likvidācijā. Preses sekretāre teica, ka Daugavas ūdenskrātuves tuvumā esošajiem glābšanas dienestiem jāapzina esošās ledus sastrēguma vietas, kā arī to likvidācijas iespējas - spridzinot ledu, izzāģējot, vai kaisot kūdru.

Smiltene piebilda, ka šādi darba plāni VUGD tiek izmantoti pastāvīgi, jo dienests valstī pilda civilās aizsardzības funkcijas un pirms iespējamajiem plūdiem jāpārbauda visu likvidācijā iesaistīto atbildīgo dienestu gatavība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!