Foto: PantherMedia/Scanpix

Ceturtdien, 1.martā sākas trīs mēnešu termiņš, kurā saskaņā ar jauno sākumdeklarēšanās likumu visiem, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) mantiskā stāvokļa "nulles" deklarācija.

Pagājušā gada nogalē pieņemtais Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums paredz, ka no 1.marta līdz 1.jūnijam VID iesniedzamajā mantiskā stāvokļa deklarācijā jānorāda ziņas pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī pulksten 24.

Likums attiecas uz fiziskajām personām, kuras gadumijas brīdī bija uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā, un vienlaikus Latvijas rezidentiem. Savukārt rezidents ir persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kura uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā vai arī ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas valdība.

"Nulles deklarācija" ir jāsniedz tiem, kam ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis. Tāpat sākumdeklarācija jāiesniedz tiem, kuru īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas vai finanšu instrumenti.

Sākumdeklarācija jāiesniedz arī tad, ja personai Latvijā ir iegūts nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piemēram, tas nav ierakstīts Zemesgrāmatā, un tā kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas (LB) kursam.

"Nulles deklarācijā" jāuzrāda arī personas skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 latu vai ekvivalentu valūtā, un tas pats attiecas arī uz privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas visu uzkrāto līdzekļu kopējo summu.

Tiem, kas būs uzrādījuši skaidras naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem, bet valsts amatpersonām – virs 4000 latiem – šīs summas pārsniedzošā daļa līdz šī gada 1.jūnija pulksten 24:00 būs jāiemaksā savā kontā jebkurā kredītiestādē – to var darīt arī vairākos kontos un dažādās bankās. Mērķis ir pierādīt šo līdzekļu esamību, un nauda kontā būs jātur vismaz piecas minūtes – līdz 2.jūnija pulksten 00:05. Ja kopš gadumijas kopējais cilvēkam piederošās skaidrās naudas apjoms ir samazinājies zem noteiktā 10 000 latu "sliekšņa", nekāda nauda bankas kontā nav jāieskaita, iepriekš skaidroja Finanšu ministrija.

"Nulles deklarācijā" jāuzrāda arī kapitāla daļas un finanšu instrumenti Latvijā, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā. Sākumdeklarācija jāiesniedz arī tad, ja Latvijā vai ārvalstīs personai ir neatmaksāti aizņēmumi jeb kredīti, kuru kopējās summas neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latu vai ekvivalentu summu ārvalstu valūtā, kā arī tad, ja persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pārsniedz 10 000 latu vai ekvivalentu valūtā.

Ja personas īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir kāds cits īpašums - lieta vai lietu kopība, kuras vērtība varētu pārsniegt 10 000 latu, arī tas ir jāuzrāda sākumdeklarācijā. Tas pats jādara gadījumā, ja persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šo īpašumu kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu vai ekvivalentu valūtā.

Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, personas varēs brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamos ienākumus, un tiem tiks piemērota samazinātā IIN likme 15% apmērā.

Sākumdeklarācija nav jāiesniedz personām, kurām pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā, kā arī Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

Iesniegt sākumdeklarāciju varēs vairākos veidos: personīgi vēršoties VID; izmantojot drošu elektronisko parakstu, elektroniskā veidā sūtot to uz e-pastu np.lietvediba@vid.gov.lv; VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai arī atsūtot pa pastu.

Ja persona nebūs iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, nebūs ievērojusi deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību vai arī deklarācijā apzināti būs norādījusi nepatiesas ziņas, tai varēs piemērot naudas sodu līdz 250 latiem.

Pie administratīvās atbildības varēs saukt arī tad, ja persona līdz šī gada 1.jūnija pulksten 24.00 savā bankas kontā nebūs ieskaitījusi likumā noteikto skaidrās naudas apjomu – par šādu pārkāpumu paredzēts sods līdz 500 latiem.

Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests (VID) un saukt pie atbildības personu varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Savukārt Krimināllikumā jau līdz šim bija paredzēta atbildība par mantiska rakstura deklarācijas neiesniegšanu pēc atbildīgās valsts institūcijas – šajā gadījumā VID – brīdinājuma. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām (šobrīd – 12 tūkstoši latu).

Par nepatiesu ziņu norādīšanu sākumdeklarācijā, ja tās būs sniegtas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā (šobrīd – 10 tūkstoši latu), Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām jeb 20 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!