Sākas parakstu vākšana referenduma ierosināšanai, lai atceltu ostu reformu
Foto: F64

No trešdienas, 10. marta, līdz 8. aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma "Grozījumi Likumā par ostām" atcelšanu. Grozījumi likumā paredz īstenot Latvijas ostu reformu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) portālu "Delfi" informēja, ka parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz.

"Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiks, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas," skaidroja CVK.

Iepazīties ar apturētā likuma tekstu iespējams gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, gan parakstu vākšanas vietās.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no pulksten 9 līdz 19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Parakstīšanās iespēja ārvalstīs būs noteiktās Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Ņemot vērā Krievijas izvērsto karu Ukrainā un šī brīža ģeopolitisko situāciju, parakstu vākšanas vietas netiks izveidotas Ukrainā, Moldovā, Baltkrievijā, Krievijā, Polijā, Lietuvā.

Vēlētājiem Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 8. aprīlī, tiks nodrošināta iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, līdz 7. aprīlim pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā jāiesniedz attiecīgs pieteikums. Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona pieteikumu vēlētāja vārdā var aizpildīt parakstu vākšanas vietā. Ja vēlētājam vai vēlētāja uzticības personai ir elektroniskais paraksts, tad iesniegumu var parakstīt elektroniski un nosūtīt attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās. Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, vēlētājam ir jāuzraksta iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz kuram vēlētāji var iesniegt šo iesniegumu, ir 6. aprīlis.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK apkopos reizi nedēļā, otrdienās.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK noteiks parakstu vākšanas rezultātu, paziņos to Valsts prezidentam un publicēs izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, proti, 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Tāpat apturētais likums tiks publicēts un stāsies spēkā, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju.

Jau vēstīts, ka diskusijas par ostu pārvaldības modeļa maiņu sākās pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas toreizējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām – Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.

Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 2021. gada 17. decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju – "Ventas osta", kas nodrošinātu Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Saeima 10. februārī pēc vairāku stundu ilgām debatēm trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Likumā par ostām", kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeli, savukārt mazajām ostām – izvēlēties savu pārvaldības formu.

Likuma izmaiņas trešajā lasījumā atbalstīja 54 deputāti, 14 balsoja pret, bet 17 deputāti balsojumā atturējās.

Tomēr 18. februārī pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas tika savākti 36 parlamentāriešu paraksti, lai Valsts prezidentam Egilam Levitam pieprasītu apturēt Saeimā pieņemto grozījumu likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem.

19. februārī Valsts prezidents apturēja ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Aivars Lembergs ASV Centrālā vēlēšanu komisija Krievija Saeima Satiksmes ministrija Satversme Zaļo un zemnieku savienība Valsts kase Valsts prezidents Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form