Foto: F64
Sestdien, 5. jūnijā sākas likumā paredzētais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā partijām un ar tām nesaistītām personām tiek noteikti vairāki ierobežojumi gan saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju, gan attiecībā uz tās veikšanai izmantojamajiem finanšu līdzekļiem, informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Atšķirībā no 2006.gada, kad notika 9.Saeimas vēlēšanas un ierobežojumi tika attiecināti uz ilgāku laika periodu - 270 dienām pirms vēlēšanām -, 10.Saeimas vēlēšanu kampaņā ierobežojumi ir spēkā tikai 120 dienas un tie attiecas tikai uz reklāmas izvietošanu, pasta pakalpojumu izmantošanu, kā arī labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu.

Šogad minētie izdevumi nedrīkst pārsniegt 571 211,72 latus, ja partija iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu visos piecos vēlēšanu apgabalos. Savukārt, ja deputātu kandidātu saraksti tiek iesniegti tikai atsevišķos reģionos, tad attiecīgi Rīgā pieļaujamie tēriņi ir 166 934,95 lati, Vidzemē - 148 062,73 lati, Latgalē - 92 149,25 lati, Kurzemē - 77 087,19 lati un Zemgalē - 86 977,59 lati. 10.Saeimas vēlēšanās aģitācijas izdevumu limiti ir lielāki, jo 2006.gadā tie bija noteikti 279 631 latu apmērā un tika attiecināti uz 270 dienu periodu un uz visām ar aģitācijas kampaņu saistītajiem izdevumiem, skaidroja Vitenburgs.

Saskaņā ar 2008.gadā izdarītajiem grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ierobežojumi netiek attiecināti uz citiem ar vēlēšanu kampaņu saistītajiem izdevumiem, proti, tie netiek attiecināti uz reklāmas materiālu sagatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksu, kustamas un nekustamas mantas īrēšanu, kā arī laikrakstu, žurnālu un citu izdevumu publicēšanu.

Šo četru gadu laikā ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistītajos normatīvajos aktos izdarīti vēl vairāki nozīmīgi grozījumi. Saskaņā ar likumu šogad no 5.jūnija reklāmas pakalpojumu sniedzēji visus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā, radio un preses izdevumos izvieto pēc vienādiem izcenojumiem, kas publiskoti KNAB vai NRTP mājas lapās internetā. Reklāmas pakalpojumu sniedzējiem aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts šajos izcenojumos.

Likumā definētas arī tā sauktās trešās personas. Tās ir ar partijām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kuras savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju. Arī tām priekšvēlēšanu aģitācijas periodā ir noteikts izdevumu apmēra ierobežojums reklāmas izvietošanai, pasta izdevumiem, labdarības pasākumu finansēšanai, sponsorēšanai - 2 700 latu, pastāstīja Vitenburgs.

Savukārt šā gada 20.maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām", aizliedzot slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju, par tādu atzīstot kādas partijas, to apvienības vai deputāta kandidāta reklamēšanu, ja par to ir saņemta samaksa un apmaksātājs nav norādīts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Par samaksu ir uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu citai personai.

Pēc minēto likuma grozījumu spēkā stāšanās prasība par vienādiem reklāmas izcenojumiem tiks attiecināta arī uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu internetā.

Ar šiem grozījumiem arī komerciālajām raidorganizācijām, tāpat kā Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, ir noteikts aizliegums 60 dienas pirms vēlēšanām izplatīt tādu personu vadītus raidījumus, gatavotus komentārus, intervijas un reportāžas, kuras ir pieteiktas par deputātu kandidātiem vai pirms vēlēšanām ir publiski paziņojušas par savu līdzdalību kādas partijas darbībā, norādīja Vitenburgs.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods ilgs līdz 2.oktobrim, kad arī notiks 10.Saeimas vēlēšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!