saturs

Mācības ārā – doma laba, bet ir daudz šķēršļu, lai to īstenotu, portālam "Delfi" norāda vairāku skolu direktori, kuru vadītās skolas ir "drošajās pašvaldībās", kas mācības svaigā gaisā jeb ārtelpās drīkst sākt 22. martā.

Nodarbībās klātienē – ārtelpās, pulcēties drīkst 20 skolēni, tomēr daudzās klasēs viņu ir vairāk, tāpēc skolotājiem atkal var nākties strādāt dubultā, skolēnus izdalot klašu grupās. Tāpat arī direktoriem ir bažas par to, ka audzēkņi uz mācību iestādi dotos ar sabiedrisko transportu, līdz ar to šīs nodarbības vairākiem skolu vadītājiem nemaz nešķiet tik drošas.

Trešdien, 17. martā, Slimību profilakses un kontroles centrs atklāja sarakstu ar 45 pašvaldībām, kuras, sākot ar nākamo nedēļu, drīkstēs rīkot formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām. Tā dēvētās drošās pašvaldības, kas drīkst rīkot mācību stundas un interešu izglītības nodarbības ārā, ir tās, kurās kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku.

Šobrīd skolas vēl ir piesardzīgas. Daļa plāno, kā varētu atsākt pūtēju orķestra mēģinājumus, citas, izvērtējot drošības risku, nolēmušas, ka mācības ārtelpās tomēr nerīkos. Par to, kādus pasākumus skolas "drošajās pašvaldībās" plāno rīkot, skolu vadītājus aptaujāja portāls "Delfi".

Sāks ar klases stundām

Formālās mācību stundas ārā portāla "Delfi" apzināto skolu vadītāji pagaidām rīkot neplāno.

Galvenokārt skolas nolēmušas organizēt klases stundu reizi nedēļā katrai klasei. "[..] plānojam sākt ar audzināšanas stundām, lai bērni tiekas ar savu klases audzinātāju, kas viņiem ir otrs vecāks," teica Pilsrundāles vidusskolas direktore Antra Žukovska. Skolas audzēkņu vecāku attieksme pret nodarbībām ārā gan ir dažāda – daļa satraucas par laikapstākļiem, daļa, savukārt, atbalsta šāda veida mācības.

Pikniks vai pārgājiens stundas ietvaros – tādas aktivitātes skolēniem klātienē, ārā, iecerējuši rīkot Alojas Ausekļa vidusskolas skolotāji. Kā portālam "Delfi" teica skolas direktore Ina Šternfelde: "Mēs domājam, ka varbūt to varētu saistīt ar kādu mācību priekšmetu, piemēram, ar vēsturi vai pilsētas izpētīšanu. To organizē klases audzinātājas, tās būs divas stundas nedēļā".

Šternfelde pieļauj, ka ar laiku mācības klātienē, dabā, varētu rīkot arvien biežāk. Vien jāuzgaida, kad uzlabosies laikapstākļi. "Vecāki saņems ziņu, ka līdz aprīlim klašu audzinātāji organizēs šīs [mācību stundas ārtelpās], tad skatīsimies tālāk, kāda situācija būs valstī. Ja laiks būs siltāks, tad noteikti, jā, [var vairāk rīkot šādas mācību stundas]," lēsa Alojas Ausekļa vidusskolas direktore.

Savukārt, Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) direktors Artūrs Skrastiņš norāda, ka vienīgā iecere ir atjaunot klātienē mēģinājumus skolas pūtēju orķestrim "Si bemol". "Pūtējiem jāpūš svaigā gaisā, mežā, zaļumballē," teica skolas direktors. Tiesa, pagaidām skolas vadība tikai precizē, kā droši varētu rīkot šos mēģinājumus. Savukārt formālas mācības ārtelpās skola nerīkos, jo ir pārāk daudz šķēršļu.

Kā stāsta Skrastiņš, viņa vadītā skola mācības ārā jau īstenojusi līdz šim, un tas nemainīsies. Tiesa, skolēni ārā mācījušies individuāli. "Skolēni vienu dienu saņem uzdevumu, piemēram, iet skriet un veikt dabas pētījumu. Tas ir ārā, tam ziedo vienu dienu. Skolēni arī to visu dara, sūta par to atskaites. Tas viss notiek," teica Skrastiņš

20 skolēni grupā

Mazākās pašvaldībās vienā klasē nav vairāk par 20 skolēniem, taču, piemēram, VVĢ vienā klasē mācās vismaz 25 audzēkņi.

Turklāt esot arī vēl lielākas klases, vēstīja Skrastiņš. "Tas nozīmē atkal klašu dalīšanu. Godīgi sakot, lielām skolām šo pasākumu obligātā formā uzskatu par pilnīgi nekorektu lietu. Ir iespēja to darīt – tas ir labi. Katrai skolai ir sava situācija, viena skola to var eleganti izdarīt, citai tas ir ļoti grūti," stāstīja VVĢ direktors.

Arī Raunas vidusskolā ir klases, kurās audzēkņu skaits ir lielāks par 20. "Līdz ar to droši vien audzinātājiem būs jādomā par to, vai dalīt klasi divās grupās. Galvenais, lai skolēnam ir iespēja satikt visus klases biedrus, bet tas ir izaicinājums," pauda skolas direktors Edgars Plētiens.

Direktors gan piebilda, ka, pēc viņa domām, ja skolēni mācās ārā, ievērojot divu metru distanci, mācīties varētu arī 30 skolēni vienlaikus. Viņaprāt, tas nebūtu papildu risks.

Uz skolu ar sabiedrisko transportu

Skolas, kuras drīkst, taču izvēlas nerīkot mācības ārtelpās, ir bažīgas par skolēnu ceļu līdz mācību iestādei. Piemēram, uz VVĢ mācīties ierastā režīmā brauc skolēni no "plašākas teritorijas, no dažādiem novadiem. Vai tie riski ir tā vērti?," retoriski vaicāja Skrastiņš.

Līdzīgas raizes ir arī skolu vadītājiem citos reģionos. "Mēs nerīkosim mācības ārā. Es nezinu, ko cilvēki domā. Redzam, ka nekas briesmīgi [epidemioloģiskajā situācijā] nav mainījies. Kumulatīvais rādītājs ir krities, bet vienlaikus iet runa par citiem vīrusa paveidiem. Mēs domājām, vai tā ir tiešām gudra rīcība – uz vienu stundu bērnus vest ar autobusiem šurp un tad vest atpakaļ," lēsa Skrundas vidusskolas direktors Ainārs Zankovskis.

Arī uz Alojas Ausekļa vidusskolu teju trešdaļa no visiem audzēkņiem brauc no tālākām vietām. "Vest uz divām stundām vienkārši nevar, jo bērni dzīvo visā novada teritorijā," pauda Šternfelde. Attiecībā uz publiskajā telpā izskanējušo variantu, ka mācībās ārtelpā varētu notikt teltī, skolas direktore atteica, ka tas viņu situācijā nav variants. "Tādas teltis mēs nevaram uzcelt, jo mums nav iežogota teritorija, līdz ar to nav, kas par tām teltīm atbild vakaros. Katru dienu jaukt tās nost nav iespējams," Šternfelde paskaidroja.

Nokļūt drošā veidā uz skolu ir bijusi problēma jau iepriekš. Kā portālam "Delfi" stāsta Šternfelde, viņas vadītajā skolā bērniem ir vēlme pēc individuālās klātienes konsultācijas, taču ne vienmēr viņi var droši nokļūt līdz skolai. "Tad, kad ap pulksten 14 vai 15 beidzas stundas, tikt vēl uz skolu ir problemātiski tiem, kurus vecāki nevadā. Vēlme nākt būtu, bet ne vienmēr to var noorganizēt. Mēs esam mēģinājuši arī tiešsasites individuālās konsultācijas," atklāja Alojas Ausekļa vidusskolas direktore.

Iespēja satikties

Par to, ka visi mācībās iesaistītie vēlas atsāk klātienes mācības, vēstīts jau iepriekš. Nupat arī sākta parakstu vākšana portālā "Manabalss.lv", lai 1.-4. klašu skolēni varētu atsākt mācības klātienē, neskatoties uz 14 dienu reģiona kumulatīvo saslimstības rādītāju uz 100 000 iedzīvotāju.

Valdība, savukārt, tikko piešķīra 500 000 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā varētu rīkot atbalsta programmas jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.

Vecāko klašu skolēni, sākot no 7. klases, klātienē nav mācījušies kopš pērnā gada vēla rudens. Būtiskākais, kā skaidrojusi arī nozares ministrija, ar formālās vai neformālās izglītības programmas apguvi klātienē, ārtelpās, ir mazināt izglītojamo psihoemocionālo slodzi. Tieši to arī visvairāk akcentē Raunas vidusskolas direktors: "Tas, ko mēs paņēmām – svarīgi dot iespēju skolēniem satikties."