Sākta Baltijas pirmā satelīta testēšana; norit līgumsarunas par tā palaišanu kosmosā
Foto: Publicitātes foto

Trešdien, 31. augustā uzsākta Baltijā pirmā satelīta "Venta - 1" testēšana un norit līgumsarunas ar firmām no Indijas, Krievijas un ASV par satelīta palaišanu kosmosā, satelīta prezentācijas pasākumā sacīja viens no satelīta izveidē iesaistītajiem speciālistiem Indulis Kalniņš no Brēmenes Tehniskās universitātes.

Pasākuma dalībniekiem Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centra telpās tika demonstrēts satelīta inženiermodelis, stāstīts par satelīta pielietojuma iespējām un signālu raidīšanas principiem, kā arī diskutēts par aktuālajiem Venta-1 būvniecības un palaišanas jautājumiem.


Latvijas pirmais pavadonis "Venta – 1" tapis kā izglītības projekts, ko īsteno Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Ventspils Augstskola un Brēmenes Tehniskā universitāte (University of Applied Sciences Bremen), sadarbojoties ar Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes speciālistiem.         

Satelīta prezentācijas pasākumā Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pastāstīja, ka bijušā militārā objekta "Zvaigznīte" infrastruktūras pārņemšana Ventspils Augstskolas institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" paspārnē bijusi liela uzdrīkstēšanās un atbildība, jo bija jāpierāda, ka šo unikālo objektu iespējams izmantot labāk un efektīvāk. Lembergs atcerējās, ka sākotnēji Ventspils Augstskolas profesoram Jurim Žagaram, kurš Domē ieradies ar lūgumu sniegt atbalstu satelīta būvei, atbildēts, ka atbalsts tiks sniegts tikai tad, kad augstskola būs atradusi nopietnus sadarbības partnerus. Augstskolai arī izdevies to izdarīt, tāpēc pašvaldība atbalstu sniegusi. Lembergs arī pauda atzinību Izglītības un zinātnes ministrijai par šim projektam sniegto atbalstu.

Satelīta "Venta – 1" krustmāte Dana Reizniece–Ozola atzīmēja, ka satelīta izgatavošana ir nozīmīgs solis Latvijai. Reizniece–Ozola, kura pati studē doktorantūra Starptautiskajā Kosmosa universitātē Strasbūrā, norādīja, ka kosmoss palīdz attīstīt izcilību zinātnē un pētniecībā, kā arī valstīm, kas šai jomā darbojas, ļauj nopelnīt. Reizniece–Ozola izteica cerību, ka jau šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē izdosies satelītu palaist kosmosā.

Latvietis Indulis Kalniņš, kurš jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo un strādā Vācijā, satelīta projektā pārstāvēja Brēmenes Tehnisko universitāti. Kalniņš, kuram ir pieredze satelītu būvē, pastāstīja, ka "Venta – 1" ir jauns, unikāls satelīts, kurš sver 7,5 kilogramus. Satelīts tā izstrādes laikā nedaudz izmainījis savu formu – sākotnēji iecerēts to veidot nedaudz mazāku, taču tad izlemts, ka visiem tā elementiem jābūt dubultā, lai nodrošinātu ilgāku satelīta darbu. Satelīta elektronika paslēpta alumīnija korpusā, kas pasargās to no kaitīgās radiācijas ietekmes. Satelīta galvenā derīgā krava ir AIS uztvērējs. Uz šī satelīta testēs zviedru ražojuma Plug and Play moduli, kas izgatavots ASV militāristu vajadzībām. Satelīta "Venta – 1" stāvoklis kosmosā tiks stabilizēts pret Sauli – tas nepieciešams, lai satelītam vienmēr būtu pietiekami daudz enerģijas. Satelītam ir Anglijā ražota Litija jonu baterija, Vācijā ražota magnētiskā piedziņa un iebūvēta arī kamera. Kalniņš skaidroja, ka tagad jāveic satelīta testēšana un jāveic sarunas par to, uz kuras nesējraķetes atradīsies vieta arī satelītam "Venta – 1".

Ventspils Augstskolas profesors Juris Žagars, kurš bija satelīta izstrādes iniciators, sacīja, ka citās valstīs par kosmosa nozari atbild Ekonomikas ministrija, bet mūsu valstī Ekonomikas ministrija šo funkciju nav vēlējusies uzņemties, tāpēc šefību par to uzņēmusies Izglītības un zinātnes ministrija. Žagars atzinīgi novērtēja toreizējās ministres Tatjanas Koķes atbalstu un izpratni. Profesors Žagars pauda gandarījumu par to, ka 20 augstskolas studenti projekta ietvaros Brēmenē Induļa Kalniņa vadībā ieguvuši zināšanas par satelītu izgatavošanu un datu apstrādi.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus