Foto: F64

Valsts policija sākusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai politiķa Mārtiņa Bondara (Attīstībai/Par) līgums ar sievu Ievu Bondari par mantas sadali nav viltots, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".

Šis līgums garantē, ka politiķim nevarētu atņemt ģimenes māju gadījumā, ja tiesa atzītu Bondaru par vainīgu zaudējumu nodarīšanā "Latvijas Krājbankai", skaidro raidījumā.

Slēgtās bankas administratori jau ilgāku laiku cenšas no bijušā bankas prezidenta Bondara un citiem piedzīt miljonus par savulaik neizdevīgi izsniegtiem kredītiem. Pērn tiesa lēma, ka Bondaram un citiem bijušajiem bankas darbiniekiem solidāri jāatmaksā 15 miljoni eiro. Lietu pašlaik skata apelācijas tiesā, bet tikmēr tiesa arestējusi Bondara mantu – uzņēmuma daļas, automašīnu, kontus.

Neskarta palikusi Bondaru ģimenes māja Mārupē. Māja ir politiķa sievas Ievas atsevišķa manta. Tas nepārprotami ierakstīts zemesgrāmatā pagājušā gada vasarā. Drīz pēc tam, kad Bondaram piespriests prāvais naudassods. Taču Bondari apgalvo, ka par māju kā atsevišķu mantu vienojušies jau 11 gadus agrāk – 2006. gadā. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ līgumu nav reģistrējuši.

Bondars neskaidro, kādēļ līgums tik ilgu laiku netika reģistrēts, bet min, ka pēc speciālistu ieteikumiem to izdarīja, "kad bija nepieciešams".

Pirms gada Bondara līgumu ar sievu Valsts policijai lūdza pārbaudīt Bondara politiskais oponents no "Saskaņas" - Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs. Policija ierosināja pārbaudi, Bondars sniedza paskaidrojumus, nekas nesekoja. Taču šīs vasaras sākumā policija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītu iesniegumu un sāka izmeklēšanu par dokumentu viltošanu.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska stāsta, ka izmeklēšana norit par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā. Aizdomās turamā statuss nevienam nav piemērots. Policijai būtu jāpārbauda, vai līgums nav noslēgts atpakaļejošu datumu, lai izbēgtu no mājas arestēšanas.

"de facto" rīcībā nonākusi līguma kopija. Dokuments datēts ar 2006. gada 12. jūnijā, taču notāra klātbūtnē Bondari parakstus par saviem atzina 11 gadus vēlāk – tikai 2017. gadā. Un tajā pašā datumā iesniedza laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Paraksti tika apliecināti pie notāres Līgas Eglītes. Viņa iepriekš praktizēja Bondara vadītās "Latvijas Krājbankas" centrālajā ēkā Skanstes ielā. Par līguma tapšanas apstākļiem notāre Eglīte runāt nevarot.

Bondars uzsver, ka neko pretlikumīgu nav darījis. Par policijas sākto kriminālprocesu viņš neesot informēts.

Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps pieļauj, ka process sākts, jo citādi nevarot izdibināt patiesību. "No manas profesionālās pieredzes par viltošanas gadījumiem, kad ir iesniegums, tur ir jāveic ekspertīze, jāizņem dokuments. Un to var veikt, ja ir kriminālprocess," pauž Kvēps.

Bondars atzīmē, ka māja vienmēr bijusi sievas īpašums, tādēļ spekulācijām, ka to kāds varētu atņemt, Bondars neredz pamatu.

2006. gadā Bondars no darba Valsts prezidenta kancelejā pārgāja uz darbu "Latvijas Krājbankā". Aizejot no darba Valsts prezidenta kancelejā, amatpersonas deklarācijā Bondaram bija norādīts, ka viņam kopīpašumā ar sievu ir zeme un māja Mārupes novadā. Savukārt 2014. gadā, kad Bondars kļuva par Saeimas deputātu, viņš deklarācijā norādījis, ka kopīpašumā ar vēl trim personām - viņa māsām - viņam ir zeme un būve Salacgrīvas novadā. Nekustamais īpašums Mārupes novadā Bondara amatpersonas deklarācijās vairs neparādās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!