Sākumdeklarēšanās: skaidrās naudas iemaksas noteikumos saprotams vien datums – 1.jūnija pusnakts
Foto: F64

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts, kam būtu jānosaka kārtība, kādā jāieskaita bankas kontā skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz sākumdeklarēšanās likumā noteikto limitu, rada daudz jautājumu un dod vienīgi skaidrību par datumu, līdz kuram nauda kontā jāieskaita – šā gada 1.jūnija plkst.24:00.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar valdības noteikumu projektu trešdien iepazinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Komisijas deputāti sēdē atzina, ka noteikumu projekts rada daudzus jautājumus, tomēr savu atzinumu par to komisija atturējās sniegt, lai neierobežotu ministru iespējas par to diskutēt valdībā. Komisijas vadītājam Jānim Reiram (V)  pirms projekta saņemšanas lielākās bažas bijušas, vai valdība, izstrādājot skaidras naudas iemaksu regulējumu, nebūs pārsniegusi Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas jeb sākumdeklarēšanās likumā doto deleģējumu.  Tomēr "redzu, ka nepārsniedz", jo noteikumi ir ļoti kodolīgi, atzina Reirs.

Skaidras naudas iemaksas kārtības projekts

Tie paredz, ka skaidrās naudas uzkrājums, kas gadumijas brīdī pārsniedza sākumdeklarēšanās limitu - 10 000 latu privātpersonām un 4000 latu valsts amatpersonām -, būs jāiemaksā personas kontā kredītiestādē līdz šī gada 1.jūnija plkst.24:00 un jāsaglabā kontā vismaz līdz 2.jūnija plkst.00:05. Noteikumu projekts nenosaka, ka šī operācija būtu īpaši jānorāda kā saskaņā ar sākumdeklarēšanās likumu veikta.

Lai noteiktu uzkrājumu summas ekvivalentu latos, personai savus uzkrājumus ārvalstu valūtā jāpārvērtē atbilstoši Latvijas Bankas kursam pagājušā gada 31.decembrī. Uzkrājumu summā nebūs jāieskaita par oficiāliem maksāšanas līdzekļiem atzītas numismātikas kolekciju naudas zīmes, monētas un investīciju monētas, paredz noteikumu projekts.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji komisijas sēdē pauda bažas, vai noteikumi neierobežo iedzīvotāju Satversmē paredzētās tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Taču Finanšu ministrijas pārstāvis to noraidīja, skaidrojot, ka personas īpašumtiesības rīkoties ar saviem līdzekļiem šī gada pirmo piecu mēnešu laikā netiek ierobežotas, tāpēc iespējama arī situācija, ka cilvēks līdz 1.jūnija pusnaktij gadumijā fiksēto limitu pārsniegušo skaidro naudu būs iztērējis un viņam nebūs ko iemaksāt. Tādā gadījumā "vispārējā kārtībā ar kontroles līdzekļiem" pārbaudi veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID), skaidroja FM.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji arī norādīja, ka no noteikumu projekta teksta nav saprotams, vai limitu pārsniedzošo skaidro naudu var ieskaitīt vairākos kontos, sadalīt vai iemaksāt vairākos piegājienos, norādīja Juridiskā biroja pārstāvji, norādot, ka nav sadzirdējuši FM argumentus par noteikumu projekta atbilstību Satversmes 90.pantam, kas paredz, ka "ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības".

FM uz to atbildēja, ka skaidras naudas deklarētājiem esot atļauts viss, kas nav aizliegts, tāpēc iedzīvotāji drīkstēšot rīkoties pēc saviem ieskatiem, gan sadalot uzkrājumus starp vairākām bankām, gan izvēloties laiku, kad naudu kontā ieskaitīt – galvenais to izdarīt līdz 1.jūnija dienas beigām un saglabāt naudu kontā līdz 2.jūnija 00:05.

Valsts ieņēmumu dienests komisiju informēja, ka drīzumā sāks informatīvo kampaņu, piemēram, būšot reklāmas rullīši par sākumdeklarēšanos. Skaidrojošo kampaņu VID rīkos arī savā mājas lapā.

Noteikumu projekts jau otrdien iesniegts Valsts kancelejā, un tuvākajā laikā to varētu skatīt valdība, pastāstīja FM pārstāvji.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) trešdien žurnālistiem pauda pārliecību, ka līdz 1.februārim MK noteikumi tiks pieņemti, bet līdz tam noteikti gaidāma plaša diskusija, lai pieņemtu visiem iedzīvotājiem saprotamu kārtību.

Komisija izraisījās diskusija par to, vai bankas nevarētu izmantot situāciju, kad daudzi cilvēki ir spiesti iemaksāt skaidru naudu, un palielināt komisijas maksu, un kā to varētu novērst. FM pārstāvji norādīja, ka komercbankas darbojas brīvā tirgū, turklāt valdībai likumā dotais deleģējums neparedz tiesības ierobežot banku rīcību. Daži deputāti arī piezīmēja, ka šie tomēr esot turīgi klienti, kuriem nauda ir, tāpēc bankas drīzāk varētu mēģināt viņus apkalpot kā VIP klientus, nevis uz to rēķina nopelnīt.

Noteikumu projekta anotācijā atzīts, ka "paredzami ar kopējo sabiedrības ieguvumu samērīgi, nelieli izdevumi personām, kuru skaidras naudas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latu (izmaksas konta atvēršanai, skaidras naudas iemaksai un izmaksai)". Savukārt uz citām sabiedrības grupām FM ieskatā noteikumi finansiālu ietekmi neatstās.

Komisija arī apsprieda, vai nebūtu jāgroza tikko pieņemtais sākumdeklarēšanās likums, izņemot no tā hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru kredīta atlikums pārsniedz 10 000 latu. Reirs pastāstīja, ka pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem šādu cilvēku skaits pārsniedz 120 tūkstošus. VID pārstāvji atzina, ka būtu ieinteresēti mazākā pārbaudāmo personu skaitā, tomēr likumu novarot grozīt, jo Zemesgrāmatā netiek fiksēts hipotekārā kredīta atlikums, turklāt iedzīvotājiem var būt vairākas parādsaistības, kuru summa pārsniedz 10 000 latu.

Jau ziņots, ka gadu mijā stājas spēkā ilgi tapušais sākumdeklarēšanas likums, kas nosaka, ka fiziskajām personām ir pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24.00. Tostarp jādeklarē arī skaidrā nauda, un likumā valdībai ir dots uzdevums noteikt kārtību, kādā tā jāieskaita bankas kontā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Sākumdeklarēšana
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form