Ir salīdzinoši daudz doktorantu, kuriem galvenais ienākumu avots nav saistīts ar darbu tajā zinātņu nozarē, kurā students iegūst akadēmisko grādu, turklāt šis ir būtisks faktors, kas veicinājis studentu "atbirumu" doktorantūrā pēdējo gadu laikā, paneļdiskusijā "Doktorantūra: status quo un virzība uz pētniecības izcilību" 3. decembrī atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Paiders.
Kā liecina IZM sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi veiktā apsekojuma "Zinātņu doktoru tālākā karjera" dati, 2019. gadā 19% medicīnas un veselības zinātnes doktora grādu ieguvēju darbs nav bijis saistīts ar zinātņu jomu, kurā viņi ieguvuši akadēmisko grādu.
Sociālajās zinātnēs no doktora grādu ieguvušajiem 17,1% nestrādāja konkrētā jomā, humanitārajās zinātnēs – 19,6%, lauksaimniecības zinātnē – 24,8, inženierzinātnes un tehnoloģiju nozarē – 23%, savukārt dabaszinātnes nozarē – 27,6%.
Plāno risinājumus
Lai šo situāciju uzlabotu, nepieciešams doktorantūras studentiem nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai viņiem nebūtu jāpilda pienākumi, kas nav saistīti ar zinātni, kuru viņi mācās. Tas arī ļautu doktorantiem pilnībā koncentrēties studijām, tika spriests diskusijā.
Šo problēmu plānots risināt ar jauno doktorantūras modeli. "Tajā mēs liekam stimulus, lai tas būtu darbs pētniecībā un tie būtu akadēmiskie pienākumi, un tie koncentrētos ap to vidi, kurā doktoranta tālākā karjera arī varētu veidoties," skaidroja IZM direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone.
Plānots, ka nākamo gadu laikā doktorants, kā norādīja IZM pārstāve, kļūs par "pētnieku, kurš paralēli promocijas darba izstrādei veic akadēmisko vai pētniecisko darbu tajā vidē, kurā studē".
Kā norādīja Jansone, plānots ieviest jaunu finansēšanas kārtību, kas nozīmē piešķirt doktorantiem atalgojumu 1000 eiro mēnesī, ieskaitot nodokļus.
Laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam finansējumu doktorantūrai plānos palielināt, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu doktorantūras grantus.
Savukārt no 2023. līdz 2026. gadam šim studiju līmenim atvēlētos finanšu līdzekļus plānots palielināt valsts budžeta ietvaros.
Vēl jaunais doktorantūras modelis paredz turpmāk studiju programmas īstenot doktorantūras skolās.
"Tas nozīmē, ka būs vienots institucionālais ietvars, lai nodrošinātu vienotu kvalitāti visos doktorantūras posmos – vienota pieeja, vienoti standarti, vienota kvalitātes vadības sistēma, sākot no uzņemšanas līdz pat studiju programmas noslēgumam, grāda piešķiršanai," skaidroja Jansone.
Tāpat jaunais modelis paredz, ka, atšķirībā no šobrīd esošās kārtības, pats promocijas process būs daļa no studijām. Tas "nebūs nodalīts no doktorantūras studijām. Promocijas padome netiks veidota individuāli katram promocijas darbam. Lai vairāk nostiprinātu studentu centrēto pieeju doktorantūras līmenī, nodrošinātu individuālu un kvalitatīvu pabeigtā darba izvērtējumu, paredzēts, ka promocijas darbam būs trīs recenzenti, un vismaz viens no viņiem būs ārvalstu zinātnieks," teica IZM pārstāve.
Trūkst doktorantu
Analizējot doktorantu skaitu Latvijā 2018. gadā uz 10 000 iedzīvotāju, redzams, ka Latvijā šis rādītājs ir zemākais starp visām ES valstīm, sacīja Paiders.
No šīm aplēsēm izriet, ka vidēji 2018. gadā starp visām ES valstīm bija 2,3 doktoranti uz 10 000 iedzīvotāju.
"Mums zinātnēs cilvēkresursu skaits doktorantūrā kopumā ir nepietiekams. Mums šis skaits, kas iegūst doktora grādu, ir nepietiekams pat esošā cilvēkkapitāla ataudzē," teica Paiders.
Latvijā 2019. gadā bija 136 doktoranti. Kopš 2007.-2013. gada ES fondu perioda, kad uz brīdi Latvijā gadā bija vairāk nekā 300 doktora grādu ieguvēju, šī studiju līmeņa absolventu skaits ir samazinājies.
Pēdējos gados gan ir pieaudzis doktorantu skaits sociālajās zinātnēs, veselības aprūpes jomā, savukārt samazinājies – inženierzinātnēs un lauksaimniecības nozarē.
Paidera publiskotie dati liecina, ka 2019. gadā doktorantūrā Latvijā studēja 51% sieviešu, kas, pēc viņa vārdiem, "mums liek izskatīties salīdzinoši labi uz citu Eiropas valstu fona, mums ir ļoti labs dzimuma balanss doktorantūrā, kas gan starp dažādām zinātnes nozarēm variē".
Tiesa, kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Dambrova, "Eiropā tas ir labi zināms, jo mazāks atalgojums, jo labāks dzimuma līdzsvars.".
Kopumā nākamais solis jaunā doktorantūras modeļa īstenošanā ir ieviest tā normatīvo regulējumu.
Plānots, ka pirms šā gada Ziemassvētkiem ministrija publicēs iespējamos grozījumus sabiedriskai apspriešanai.
Janvāra sākumā paredzēts par šiem grozījumiem vēl diskutēt, un pēc tam tos virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā.
"Cerams, ka nākamā gada pirmajā, otrajā ceturksnī tas process varētu noslēgties, un tad jaunais regulējums būtu nostiprināts," teica Jansone.
Jau vēstīts, ka kopumā IZM no nākamā gada valsts budžeta atvēlēti 41,6 miljoni eiro. No nākamā gada zinātnes bāzes finansējums pieaugs par 7,6 miljoniem jeb par 32%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
