Samazina karantīnas laiku Covid-19 slimnieku kontaktpersonām; paliek pie lokāliem ierobežojumiem  (70)

Valdība lēma noteikt, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro onkoloģiskos pacientus pavadošajam personām, atgriežoties no procedūrām Baltijas valstu onkoloģiskajās klīnikās, kā arī Baltijas valstu transplantācijas centru pārstāvjiem, dodoties pēc donoru orgāniem.

Turpmāk būs noteikts, ka pašizolācijas prasības nav jāievēro personām, kas medicīnas tūrisma ietvaros pavada pacientus, ja to ir saskaņojusi Veselības inspekcija un ir negatīvs veiktais Covid-19 tests, kā arī samazināts mājas karantīnas ilgums kontaktpersonām no 14 dienām uz 10 dienām, ja ne agrāk kā desmitajā dienā pēc kontakta ar infekcijas avotu veiktais Covid-19 tests ir negatīvs.

Valdība arī lēma viennozīmīgi noteikt, ka laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 infekcijas diagnostikai ir obligāta visiem pacientiem, kas saņem pakalpojumus medicīnas tūrisma ietvaros.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) valdības sēdē skaidroja, ka šie grozījumi ir ekspertu ieteikti un saskaņā ar Eiropas Slimību kontroles centra vadlīnijām.

Atbildot uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) jautājumu par nepieciešamību lietot sejas aizsegus vai kādiem citiem pasākumiem, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs valdības sēdē sacīja, ka pagaidām neredz vajadzību noteikt papildu ierobežojumus visas valsts teritorijā un patlaban tiek īstenota lokālo pasākumu stratēģija vietās, kur izplatījusies infekcija vai izveidojušies perēkļi.

Pēc viņa teiktā, tas attiecas arī uz sejas aizsargmasku lietošanu, ko varētu ieviest sabiedriskajā transportā, slēgtās publiskās telpās vietās, kā piemēram, Kuldīga, ja tur turpinās plaši izplatīties infekcija. "Masku lietošanu nav jāattiecina uz reģioniem, kur tikai viens gadījums nedēļas laikā reģistrēts, kā piemēram, Vidzemē un Zemgalē," teica epidemiologs.

"Ja augs inficēšanās un nevarēs pateikt, no kā inficējas, tad jādomā par lokāliem pasākumiem," atzina Perevoščikovs.

Eksperts uzskata, ka sejas maskas ir efektīvs līdzeklis tikai gadījumos, ja to ievēro visi.

Par masku lietošanu Perevoščikovs sacīja, ka vēros situāciju un paturēs prātā informāciju, ka vajadzības gadījumā tās var noderēt. Taču vienkāršs ieteikums nedarbosies, jo to ignorēs lielākā daļa. "Seši septiņi mēneši šādos apstākļos izraisa negatīvismu, un nav tik liels efekts no maskām, ja to lieto ierobežotā daudzumā. Tas ir efektīvi tikai tad, ja visi ievēros," skaidroja eksperts.

Ministru prezidents Kariņš valdības sēdē pauda secinājumu, ka jāaktualizē sabiedrības informēšana, jo gadījumā, ja infekcijas izplatība turpināsies, tad valdībai būs jāizvēlas starp divām lietām – ierobežot ekonomiku vai strādāt attālināti, ievērot distanci un lietots maskas. "Kā valdības vadītājs, zinot budžeta situāciju, es ļoti negribētu ierobežot ekonomiku. Tas būtu mazāk vēlamais. Ja gribam turēt ekonomiku atvērtu, tad nopietnāk jādomā par drošības pasākumiem," sacīja Kariņš, piebilstot, ka nebūtu slikti cilvēkiem medijos atkal atgādināt par divu metru distanci, nedrūzmēšanos, jo šīs prasības ir joprojām spēkā.

"Pa visiem kopā mums jāpanāk fundamentāla uzvedības maiņa, lai neizplatās plašāk infekcija. Ir cerīgi, ka vēl kontrolējam izplatību un ka ir izolēti gadījumi, bet pirms divām nedēļām cerējām uz labāku situāciju," teica Kariņš un atzina, ka pats nesen bija saaukstējies, tāpēc izolējās un veica Covid-19 testu.

Raksturojot situāciju Eiropas Savienības valstīs kopumā, Perevoščikovs teica, ka kopumā ES dati liecina par divām valstu grupām. Saslimstības pieaugums ir vērojams visur, bet tas ne visur ir vienāds, jo atkarīgs arī no testēšanas daudzuma. Ja vairāk veic testus, tad atklāj infekciju vairāk cilvēkiem ar viegliem simptomiem vai bez simptomiem.

Par valstu grupām epidemiologs teica, ka vienā grupā ir valstis, kur augsta saslimstība ir jauniem cilvēkiem un tas neietekmē slimnīcu noslogojumu un mirstību. Taču pēdējās divās nedēļās ir vērojami trauksmes signāli no 17 valstīm, kur sāk pieaugt gados vecāku cilvēku saslimstība un sāk vairāk piepildīties slimnīcas.

Latvijā pirmdien 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 10 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir deviņas reizes mazāk nekā vidēji ES (90). Spānijā tas ir pat pāri par 200. Latvijā šis rādītājs ir zemākais ES, bet nevaram pilnībā novērst tendenci pieaugt, skaidroja Perevoščikovs. Divu mēnešu laikā bija vidēji 36 saslimšanas gadījumi nedēļā, bet pagājušā nedēļā jau bija 151 gadījums, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz rādītaju pirms tam.

"Tas uztrauc, bet mierina tomēr fakts, ka tas saistīts ar diviem lielākiem uzliesmojumiem. Tika organizēta darbinieku testēšana pārtikas uzņēmumā "Forevers", kur daudziem apstiprināja saslimšanu, un daudziem no tiem jau bija slimības lapas un attiecīgi simptomi. No šī uzliesmojuma inficējušās arī kontaktpersonas. Otrs perēklis, izmeklējot divus cilvēkus ar simptomiem, atklāts Kuldīgas uzņēmumā "Kuldīgas tekstils", kur saslima 50% no viena šūšanas ceha darbiniecēm. Kopā ir 115 kontaktpersonas novērošanā, 32 no tiem ir bērni, kas apmeklējuši 13 izglītības iestādes. Viena darbiniece darbojās deju kolektīvā, kur viens tika inficēts. Līdz vakardienai Kuldīgā visi gadījumi bija saistīti ar vienu perēkli," stāstīja epidemiologs.

Kuldīgā izmantota sadarbībā ar "E.Gulbja laboratoriju" jauna iespēja – siekalu testi, kas veikti 500 cilvēkiem, no tiem septiņi pozitīvi. Patlaban tiek skaidrots, vai tie visi saistīti ar infekcijas perēkli, lai gan vismaz viens varētu nebūt saistīts, teica Perevoščikovs.

Viņš norādīja, ka pagājušā nedēļā novērota jauna tendence, ka 12 izglītības iestādēs bijis vismaz viens inficēšanās gadījums un lielākā daļā gadījumu inficēšanās notikusi ģimenē nevis skolā. Šajos gadījumos klasēm un grupām noteikta divu nedēļu karantīna. Tomēr divās izglītības iestādēs infekcija izplatījusies starp klasēm un grupām, tādēļ pieņemts lēmums, ka uz attālinātām mācībām pāriet vairākas klases.

Perevoščikovs valdību informēja, ka šodien pieaudzis stacionēto Covid-19 slimnieku skaits, kas ir zināms signāls, kas uzmanīgi jāvēro. Līdz šim lielākajā daļā gadījumu ir apzināti inficēšanās avoti, un pagājušā nedēļā tas noskaidrots 80% gadījumu. Epidemiologs gan pauda satraukumu, ka pieaug pozitīvo testa rezultātu īpatsvars – ja vasarā bija 0,3-0,4%, tagad jau 1%, bet kritiskais līmenis ir 3% un vairāk, kas rāda, ka slimība izplatās plašāk.

Slimība kopumā joprojām tiek kontrolēta, un uzliesmojumi notiek darba kolektīvos, perēkļi veidojas ģimenēs. Tomēr pieaug ārzemēs inficēto skaits – iepriekš bija 17 gadījumi nedēļā, tagad jau 24, atzina epidemiologs.

Atbildot uz valdības vadītāja jautājumiem par nepieciešamajiem pasākumiem un ierobežojumiem, Perevoščikovs sacīja, ka nav vērts attiecināt pasākumus uz visu valsti, ja ir lokālas problēmas.

"Lokāli pasākumi ir stratēģijas pamats. Nav jāattiecina uz visām skolām, bet tikai konkrētajām. Tāda lokāla pieeja ir visā Eiropā, kur atceļ arī masu pasākumus. Eiropas Slimību kontroles centrs norāda, ka svarīgi ir ierobežot slimības izplatību jaunu cilvēku vidū un darbaspējīgo cilvēku vecuma grupā līdz 50 gadiem, kā arī riska grupās. Īpaši jādomā arī par veselības aprūpes darbiniekiem. Diemžēl ir ģimenes ārsti un citi ārsti, kas spiesti iet mājas karantīnā, jo strādājuši bez individuālajiem aizsarglīdzekļiem ar pacientiem, kuriem bija slimības simptomi. To nevar pieļaut, jo tas novājinās sistēmas kapacitāti," teica Perevoščikovs.

Kā svarīgus pasākumus infekcijas izplatības ierobežošanai patlaban epidemiologs minēja lokālus pasākumus skolās, jauniešu izglītošanu un izglītošanu vietās, kur lokāli uzliesmojumi, aktīvāku testēšanu veselības aprūpes un sociālas aprūpes vietās, kā arī masku lietošanu veselības aprūpē.

Perevoščikovs atzina, ka mediķiem ir pastāvējusi un joprojām pastāv prasība darbā ar pacientiem, kam elpceļu slimības, lietot maskas, un arī pacientiem tas būtu jādara automātiski. Tas nepieciešams, lai pasargātu veselības aprūpes sistēmu un nebūtu jāslēdz ģimenes ārstu prakses, ja ārstiem jādodas karantīnā.

Perevoščikovs atzina, ka arī darba devējiem būtu vairāk jāseko darbinieku veselībai, jo ir piemēri, kad darbinieki turpina strādāt ar nelielu temperatūru un slimības simptomiem, uzskatot to par parastu sezonālu parādību. "Tas noveda pie tā, ka "Kuldīgas tekstilā" slēgts, jo viens cehs pilnībā paralizēts un citas saistītās struktūrvienības arī nevar strādāt," atzina epidemiologs.

Darba devējiem eksperts atgādina, ka riskus samazina attālināts darbs, distances ievērošana un masku lietošana kolektīva sapulcēs, kas būs efektīva, ja to noteiks darba devējs un visiem būs jāievēro.