'Samazinājums par miljardu sešos gados' – deputāti vērtē valsts atbalstu un 'airBaltic' plānus
Foto: DELFI

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, uzklausot satiksmes ministru un uzņēmuma "airBaltic" pārstāvjus, vēlējās saņemt atbildes uz jautājumiem par apjomīgo valsts atbalstu uzņēmumam Covid-19 krīzes dēļ, tomēr publiski pieejamā informācija deputātus pilnībā neapmierināja, tāpēc ministrs apsolīja Saeimas pārstāvjus iepazīstināt arī ar ierobežotas pieejamības informāciju, uz kuras pamata valdība lēma par vairāk nekā 200 miljonu eiro lielu atbalstu uzņēmumam.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nepilnu stundu ilgušajā uzklausīšanā attālinātā komisijas sēdē videokonferences režīmā, kurai deputāti pieslēdzās no dažādām vietām, bet Satiksmes ministrijas un "airBaltic" vadība sēdēja pie viena galda ministrijā, izskanēja gan jautājumi par privāto investoru un nākotnes prognozēm, gan deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) lūgums uzņēmuma vadībai atrisināt viņa problēmu ar 60 eiro piemaksāšanu par pārsniegto bagāžas apjomu, ko "airBaltic" pērn rudenī pie iekāpšanas lidmašīnā svērusi arī "tax-free" veikalā iegādātās preces.

Igors Pimenovs (S) tehnisku problēmu dēļ nevarēja uzdot savu jautājumu, un neviens cits deputāts arī nejautāja par uzņēmuma darbiniekiem un plāniem šajā ziņā. Tā kā komisijai bija steidzami jāizskata viens cits jautājums, komisijas vadītājs steidzināja "airBaltic" pārstāvjus saīsināt savu sagatavoto prezentāciju.

Nozare – līderis

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) deputātiem pastāstīja, ka no valdības viedokļa atbalsts nacionālajai aviokompānijai bija ļoti svarīgs, ņemot vērā, ka "airBaltic" un aviācijas nozare kopā Latvijā rada 2,5% no IKP. Aviāciju kā nozari ļoti būtiski skāra Covid-19 krīze, jau sākot no marta sākuma, kad samazinājās darbības apjomi, līdz marta vidū tika pieņemts lēmums par visu starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu.

Vairāk nekā divus mēnešus gan "airBaltic", gan Rīgas lidosta un visas saistītās struktūras faktiski neradīja nekādus ienākumus, bet izdevumi tika saglabāti tik, cik nepieciešami uzņēmuma uzturēšanai, lidmašīnu ieziemošanai, saistību pret darbiniekiem nodrošināšanai, skaidroja ministrs.

Linkaits norādīja, ka Satiksmes ministrija ļoti atbildīgi pievērsās nozares vajadzību izvērtēšanai. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam "Latvijas Gaisa satiksme" jau 25. martā tika nolemts piešķirt sešus miljonus eiro pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu saistības par lidojumu nepārtrauktības nodrošināšanu. Valdība 23. aprīlī arī lēma ieguldīt lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanā 49,9 miljonus eiro un atteicās no dividendēm par iepriekšējo gadu 4,5 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu lidostas pārziemošanu krīzes laikā.

Šādā kontekstā ir arī uztverams atbalsts "airBaltic", teica Linkaits. Valdība šo jautājumu skatīja divas reizes, un pirmajā sēdē 31. martā secināja, ka atbalsts konceptuāli ir nepieciešams un valdība atļāva konvertēt Valsts kases aizdevumu 36,1 miljona eiro apmērā. Pēc tam 8. maijā, kad uzņēmuma valde un padome bija izskatījusi un sagatavojusi jaunu biznesa plānu "Destination 2025 Clean", valdībā tika veikti aprēķini par nepieciešamo ieguldījumu pamatkapitālā, lai nodrošinātu zaudējumu segšanu un pozitīvu pašu kapitālu.

"Kontekstam varu teikt, ka visā Eiropas Savienībā (ES) valstis ir dažādos veidos atbalstījušas savus nacionālos pārvadātājus. Pamata nosacījums valsts atbalstam ir tāds, ka pēc lēmuma pieņemšanas tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), kas, izvērtējot visas valsts atbalsta gala prasības, sniedz gala lēmumu, un tikai pēc EK akcepta valstis var veikt konkrētas atbalsta darbības," skaidroja Linkaits.

Latvija ir pieņēmusi lēmumu palielināt pamatkapitālu, ieguldot finanšu līdzekļus līdz 250 miljoniem eiro, un uzsvars ir uz vārdu "līdz", norādīja ministrs. Pamatkapitāla palielinājums paredzēts trīs posmos – pirmajā 204 miljonu apmērā plus 36 miljonu eiro valsts aizdevuma konvertēšana, otrajā posmā 30 miljoni, ja izpildās fakts par aviosabiedrības kopējiem zaudējumiem 240 miljonu eiro apmērā 2020. gadā, un trešajā posmā ieguldīt pamatkapitālā 16 miljonus, ja rodas situācija, ka izmaksas 2020. gadā ir lielākas par 270 miljoniem eiro.

"Līdz ar to mēs varam kontrolēt situāciju un redzēt, kā tā attīstās uz priekšu. Viens ir pozitīvais scenārijs, ka situācija normalizējas, lidojumi un saimnieciskā darbība ir atsākusies. Negatīvajā scenārijā gaidām otro Covid-19 otro vilni vai to, ka aviācijas tirgus neatkopjas tā, kā sagaidām," sacīja ministrs.

Latvijas valstij sava nacionālā aviokompānija jāatbalsta ne tikai IKP nodrošināšanai, bet vēsturiski Latvija transporta jomā ir specializējusies tieši aviācijas nozarē. "Aviācija ir mūsu spēcīgākā nozare no transporta sistēmas viedokļa, Rīga ir kalpojusi kā bāzes lidosta visiem pārvadājumiem Baltijā, un lielā mērā tas noticis, tieši pateicoties nacionālajai aviokompānijai. Ja šāda aviokompānija nebūtu, tirgus savas funkcijas pildītu un šeit ienāktu lielākā apmērā zemo cenu pārvadātāji, kā tas redzams Igaunijā un Lietuvā, bet savienojamības funkcija netiku pildīta. Tās ir mūsu valsts stratēģiskās intereses nodrošināt perfektus savienojumus ar ārpasauli, jo tas ir nosacījums arī veiksmīgai investoru piesaistei Latvijai. Biznesa kontaktiem savienojamība ar galvenajiem finanšu centriem ir viens no apstākļiem, ko investors izvērtē lēmuma par investīcijām pieņemšanā," pamatoja Linkaits.

Jauns plāns

Martins Gauss, "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, deputātiem pastāstīja, ka ir iesniegta dokumentācija un tuvāko desmit dienu laikā tiek gaidīts pozitīvs lēmums no EK. Patlaban uzņēmums iztiek no naudas līdzekļiem, kas joprojām ir tā kontos, – pērn obligāciju emisijā saņemtajiem 200 miljoniem eiro.

Pirms četrām nedēļām uzņēmums sāka plānot darbības atsākšanu, kas notiek lēni, bet pagājušā nedēļā jau saņemti trīs miljoni eiro ienākumos, un pirmo reizi kopš ilgāka laika pagājušā nedēļā jau pārvadāti 10 tūkstoši pasažieru. ""airBaltic" bija ļoti veiksmīga kompānija, kas jau ir atceļā uz to, ko apturēja Covid-19 krīze. Sākums ir veiksmīgs, un ceram veiksmīgi turpināt arī nākotnē. Lai to darītu un uzņēmums darbotos arī nākotnē, mums jāpalielina pamatkapitāls," skaidroja Gauss.

"airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs deputātus iepazīstināja ar biznesa plānu un tā tapšanas vēsturi. Jau 2018. gadā "airBaltic" izlēma mainīt stratēģiju, lai palielinātu lidsabiedrības ilgtermiņa konkurētspēju, un jaunā stratēģija paredzēja līdz 2023. gadam pilnīgu pāreju uz "A220-300" lidmašīnu floti, pakāpeniski atsakoties no "Boeing 737" un "Bombardier Q400" flotes. Pamatojoties uz jauno plānu, 2018. gadā tika veikts trīsdesmit "A220-300" lidmašīnu pasūtījums.

Plāns paredzēja vidējo sēdvietu skaita pieaugumu no 114 vietām 2018. gadā līdz 145 vietām 2023. gadā, kā arī to, ka vienveidīga flote būtiski palielinās pilotu darba ražīgumu, samazinās tehniskās uzturēšanas izmaksas un vienkāršos lidojumu plānošanu. Tā kā "A220-300" ir modernākā un efektīvākā lidmašīna savā kategorijā, "airBaltic" cerēja iegūt būtiskas konkurences priekšrocības savos tirgos. Šī plāna ietvaros "airBaltic" 2019. gadā, veiksmīgi emitējot obligācijas, ieguva 200 miljonus eiro līdzekļu.

Tagad Covid-19 krīzes ietekmē šī gada aprīlī aviokompānijas plānos veiktas izmaiņas, izstrādājot jaunu plāna versiju, jo tagad paredzams, ka sešos gados būtiski samazināsies apgrozījums – par 1,3 miljardiem eiro. Būtiski samazināsies arī pārvadāto pasažieru skaits – kopā apmēram 11 miljonu samazinājums. Tādēļ nolemts uzreiz atteikties no "Q400" un "Boeing 737" flotes, pārejot uz "A220-300" floti trīs gadus pirms iepriekš paredzētā grafika.

"Galvenās idejas no iepriekšējā plāna ir ietvertas jaunajā, taču atšķirība ir tā, ka lidmašīnu skaita pieaugums notiks daudz lēnākā tempā un ka no 2020. gada vasaras atteiksimies no "Q400" un "Boeing 737" lidmašīnām. Tas saistīts arī ar to, ka pēc krīzes situācijā nebūs nepieciešams tiks liels lidmašīnu skaits," skaidroja Jakovļevs, piebilstot, ka arī citu Eiropas valstu lidsabiedrības plāno būtiski samazināt savu kapacitāti nākamo divu gadu laikā. Arī starptautiskā organizācija IATA prognozē, ka 2021. gadā būs 30% kritums aviācijas tirgū salīdzinājumā ar pirms krīzes plānoto un vēl 2025. gadā tas būs 10% zem iepriekš plānotā.

Runājot par "airBaltic" plāniem un budžetā paredzēto 2020. gadā, Jakovļevs norādīja, ka krīzes ietekmē tagad ir plānots ieņēmumu samazinājums pret 2020. gada budžetu par aptuveni 400 miljoniem eiro. Līdz gada beigām netiek plānots sasniegt budžetā paredzēto lidojumu un pasažieru skaitu. "Tas ir katastrofāls kritums jebkurai kompānijai," paskaidroja Jakovļevs, pamatojot vajadzību pēc valsts atbalsta.

Jaunais plāns paredz, ka, tagad atsakoties no "Q400" un "Boeing 737", šogad kompānijai būs tikai 25 lidmašīnas "A220-300", 2021. gadā 32, 2022. gadā 40 un 2023. gadā 50 lidmašīnas. "Daļēja atkopšanās no krīzes jau notiks 2021. gadā, bet joprojām nesasniegsim to, kas mums bija 2019. gadā. 2019. gada līmeni plānojam pārsniegt tikai 2022. gadā," skaidroja Jakovļevs.

Vienīgā iespēja

Deputāti tika iepazīstināti ar uzņēmuma bilances rādītājiem, un Jakovļevs paskaidroja, ka lidsabiedrības zemais pašu kapitāls un eiro obligāciju saistības neļauj "airBaltic" piesaistīt kapitālu aizņēmuma formā.

""airBaltic" vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad "airBaltic" finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas," sacīja Jakovļevs. Arī 200 miljonu eiro iegūšana no obligācijām nāca ar nosacījumu, ka uzņēmums nedrīkst izdot nenodrošinātus aizdevumus. Pretējā gadījumā obligācijas var pieprasīt izpirkt pirms laika. "Tāpēc vienīgais risinājums krīzes laikā ir nevis aizdevums, bet ieguldījums pašu kapitālā," pamatoja uzņēmuma pārstāvis.

Saskaņā ar jauno plānu uzņēmums prognozē, ka 2025. gadā būs gandrīz dubultots 2019. gada pasažieru skaits un ka tā finanšu rādītāji dažu gadu laikā sasniegs tādu līmeni, lai 2024. gadā uzņēmums kļūtu par reālu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kandidātu un varētu kotēt akcijas biržās. Paredzēts, ka, realizējot jauno biznesa plānu, valstij kā akcionāram ir iespēja atgūt ieguldītos līdzekļus nākamo piecu gadu laikā pēc "airBaltic" akciju kotācijas uzsākšanas biržā.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Linkaits atzina, ka tika izskatīti dažādi valsts atbalsta veidi, ne tikai ieguldīšana pamatkapitālā, bet pašu kapitāla apjoms un obligāciju nosacījumi lika izvēlēties šādu risinājumu. "Mēs arī saredzam, ka valsts ieguldījums nav uz mūžīgiem laikiem, un attiecīgi, ja situācija stabilizējas, 2023. un 2024. gadā esam gatavi kotēt akcijas biržā, un valsts saņemtu atpakaļ ieguldītos līdzekļus. Plus arī netiešais efekts nodokļos un tautsaimniecībā," teica ministrs, atzīstot, ka valdība arī apzinās, ka pēc krīzes cilvēki lidos mazāk, un tas ir jau ņemts vērā plānā. "Tāpēc arī aviokompānija tiek samazināta un koncentrēta uz viena tipa lidmašīnu, kas mums dos efektivitāti – zemāku pašizmaksu un lētāku produktu, konkurējot ar citām aviokompānijām," skaidroja Linkaits.

Par mazākuma akcionāru Linkaits teica, ka šādu situāciju ir saņēmis mantojumā, bet savulaik tas bija zināms izmisuma solis, lai nodrošinātu aviokompānijas kapitalizāciju. "Pašlaik ir tā, ka, ja valsts palielina savu ieguldījumu, tad mazākuma akcionāra daļa samazinās proporcionāli ieguldījumam. Viņam ir iespēja piedalīties ieguldījumu posmos, un cerams, ka viņš tos arī izmantos," teica Linkaits.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda atzinību Gausa kā uzņēmuma vadītāja spējām, tomēr skeptiski raugās uz nākotnes prognozēm nozarē, un plāns viņam radot daudz jautājumu, tāpēc nodarbina nodokļu maksājumu naudas izlietojums.

Atbildot uz deputāta jautājumu, Gauss sacīja, ka viņam ir 30 gadu pieredze šajā biznesā, un to laikā pārdzīvotas vairākas krīzes, tādēļ šis plāns ir balstīts pieredzē. Kā priekšrocību salīdzinājumā ar citām aviokompānijām Gauss minēja arī to, ka "airBaltic" nelido tālajos maršrutos, ko krīze skārusi vissmagāk.

Dombrovskis arī pauda neapmierinātību, ka deputāti netiek iepazīstināti ar dokumentiem, uz kuru pamata lēma valdība. Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) atzina, ka tā daļēji viņa vaina, jo publiskai komisijas sēdei bija lūdzis tikai publiski pieejamu dokumentāciju.

Dombrovska lūgumam redzēt visu dokumentāciju pievienojās arī Dana Reizniece-Ozola (ZZS), un saņēma Linkaita atbildi, ka deputātiem tiks dota iespēja iepazīties arī ar ierobežotas pieejamības informāciju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aviācija Koronavīruss Covid-19 airBaltic Martins Gauss Mārtiņš Bondars Saeima Satiksmes ministrija Tālis Linkaits Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form