Iepriekš LĢĀA ārsti vienojās, ka jūlija sākumā izvērtēs, vai e-veselība funkcionē pietiekami labi. Turklāt, kamēr e-darbanespējas lapas un e-receptes nefunkcionēs pilnvērtīgi, proti, tās nevarēs izrakstīt 30 sekundēs, nav pilnvērtīgs zāļu reģistrs un nav vienkāršota lapu izrakstīšana, tikmēr ģimenes ārsti atliek citu funkcionalitāšu lietošanu un vienu dienu nedēļā nelietos e-veselības sistēmu.
Kā skaidroja Veide, patlaban pienācis laiks, līdz kuram veselības ministre Anda Čakša (ZZS) solīja uzlabojumus sistēmā, tāpēc LĢĀA šīs nedēļas laikā nosūtīs vēstuli Nacionālajam veselības dienestam, kurā lūgs identificēt receptes un darbnespējas lapas izrakstīšanas ātrumu e-veselības sistēmā, kā arī lūgs informēt par to, vai ir ieviesti visi nepieciešamie uzlabojumi e-veselības zāļu reģistrā, tostarp iespēja redzēt zāļu devas.
Veide atzina, ka uzlabojumi sistēmas darbībā ir vērojami, tomēr jāņem vērā, ka patlaban arī sistēmas noslodze ir krietni zemāka nekā tā bija ziemas periodā, kad cilvēki slimoja daudz aktīvāk, kā rezultātā bija jāizraksta liels daudzums darbnespējas lapu un recepšu. Pat ar zemu e-veselības noslodzi sistēma ir lēna, piebilda LĢĀA vadītāja.
Viņa joprojām ir satraukta par vairākiem jautājumiem, tostarp sistēmas lēno darbību, tās ērtumu un to, kā sistēmā tiks nodrošināta pacientu datu drošība.
Jau vēstīts, ka Čakša maija pirmajā pusē solīja, ka divu mēnešu laikā e-veselības sistēma kļūs par "palīgu, nevis šķērsli" mediķiem. Viņa atzina, ka nav apmierināta ar to, kādā ātrumā e-veselības sistēma strādā, īpaši tāpēc, ka pagājuši jau četri mēneši kopš e-veselības sistēmas obligātās lietošanas sākuma.
Vēlāk maija vidū ministre Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka galvenā kļūda esot atrasta vienā no e-veselības moduļiem, kas bremzējot visas sistēmas darbību.
Kā ziņots, IT ekspertu diskusijā par e-veselību viens no sistēmas darbības uzlabošanā iesaistītajiem speciālistiem, uzņēmuma "Analytica" pārstāvis Uldis Miķelsons sacīja, ka e-veselības sistēma nav moderna, taču to ir iespējams pakāpeniski pielāgot mūsdienu prasībām.
Miķelsons norādīja, ka e-veselības sistēma jau tagad darbojas, tomēr tās ērtība ir subjektīvs jautājums - ir cilvēki, kuriem darbs ar to norit labi, bet ir cilvēki, kuriem rodas problēmas. Pagaidām ir daudz tehnisko problēmu, un konkrētu datumu to atrisināšanai neesot iespējams nosaukt.
Pēc Miķelsona paustā, kaut arī e-veselības sistēmā vērojama virkne dažādu problēmu, nevajadzētu domāt par atteikšanos no sistēmas. Eksperts tic, ka ar laiku e-veselības sistēma viss tiks atrisināts, tomēr pie tā vēl daudz jāstrādā.
Kā sacīja Miķelsons, aprīlī liela datu pieplūduma dēļ sākusies e-veselības nestabilitāte un darbības pārtraukumi, tāpēc tuvojās "lielas problēmas", un Nacionālajam veselības dienestam nācās piesaistīt speciālistus no privātā sektora.
Patlaban darbu pie e-veselības sistēma pilnveidošanas veic uzņēmumu "Santa Monica Networks" un "Analytica", kā arī NVD eksperti.
