Samazinās Rīgā ik dienu uzņemto bēgļu skaits
Foto: DELFI

Rīgas Kaļķu ielas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, šobrīd sarucis pirmreizēji reģistrēto personu skaits, žurnālistiem piektdien pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (K).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Politiķe minēja, ka tas potenciāli varētu būt saistīts ar vairākiem iemesliem, taču, ņemot vērā, ka nav vienotas valsts uzskaites sistēmas, ir grūti noteikt, kādēļ tieši šāds sarukums novērots.

Viens no iemesliem varētu būt, ka šobrīd mazāk Ukrainas iedzīvotāju ir iebraukuši valstī. Tāpat tiekot pieļauts, ka tas potenciāli saistīts ar to, ka bēgļi drīzāk dodas uz citām pašvaldībām.

Jebkurā gadījumā, Ozola apliecināja, ka dome saglabā gatavību, ja gadījumā šis sarukuma brīdis tomēr ir "klusums pirms vētras". Politiķe arī minēja, ka kaimiņvalstis aizvien ziņo par lielu skaitu Ukrainas civiliedzīvotāju.

No nākamās nedēļas gaidāmas arī vairākas izmaiņas organizatoriskajos aspektos. To vidū paredzēts, ka darbu beigs Kongresu namā izveidotais bēgļu atbalsta centrs, kas sākotnēji bija galvenā vieta, kur Ukrainas iedzīvotāji varēja vērsties pēc atbalsta, taču vēlāk tika pārveidota par informācijas punktu. Pēdējās dienās tur, pēc Ozolas paustā, dienā vērsušies mazāk nekā desmit cilvēki.

Tāpat no pirmdienas informatīvais tālrunis 80000800, kas sniedz informāciju par Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu un piedāvātajiem pakalpojumiem bēgļiem no Ukrainas, vairs nedarbosies diennakts režīmā, bet gan no pulksten 8 līdz 22. Vienlaikus aizvien būs pieejams valsts līmeņa uzziņu tālrunis, kas darbosies diennakts režīmā.

Pēc politiķes paustā, šonedēļ no pirmdienas pašvaldības klientu apkalpošanas speciālisti cilvēkus ne tikai reģistrē pašvaldības datu sistēmā, bet papildus arī fizisko personu datu reģistrā, lai piešķirtu viņiem personas kodus.

"Jāsaka, ka šis jaunais elements mūsu centra darbībā ir ikdienā radījis nelielu apjukumu un nedaudz palēnina klientu apkalpošanas ātrumu," atklāja politiķe, norādot, ka "objektīvi personas kodu izsniegšana ir valsts funkcija". Personas kods bēgļiem nepieciešams, jo turpmāk bez tā nevarēs saņemt valsts un pašvaldības atbalsta pakalpojumus.

Pēc domes datiem, Ukrainas kara bēgļu bērni pārsvarā tiek ievietoti privātajās pirmsskolas iestādēs – kopumā tādu 140. Tā rezultātā gan domei rodoties papildu izdevumi teju 49 000 eiro apmērā mēnesī - tās ir izmaksas, ko valsts nekompensē, un tās tiek segtas no pašvaldības budžeta.

"Ņemot vērā, ka šo pieteikumu skaits arī bērnudārzos turpinās pieaugt, ar šo pozīciju mēs rēķināmies kā ar papildu izdevumiem, kas budžeta sastādīšanas brīdī nebija zināmi," skaidroja politiķe.

Viņa arī uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka ir karš Ukrainā, pašvaldībai tāpat ir jāpalīdz rīdziniekiem. Turklāt, ņemot vērā šī brīža situāciju, kur pieaug dažādas izmaksas, arī rīdzinieki, pēc Ozolas paustā, pastiprināti vēršas pēc palīdzības.

Pēc viņas sacītā, pašvaldības labklājības jomā strādājošie patlaban ir krīzes apstākļos jau trešo gadu, un arī darbinieku skaits Rīgas sociālajā nozarē neesot bijis pietiekams jau kādu laiku, taču tāda situācija esot novērojama arī citās pašvaldībās.

Konkrētu atbalsta pakalpojumu saņemšanai Ukrainas bēgļiem nepieciešams Latvijas bankas konts, tādēļ arī bankās esot augusi noslodze. Uz šo brīdi, pēc domes datiem, ap 700 bēgļu ir konta atvēršanas procesā.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte preses konferencē atzina, ka Ukrainas kara bēgļi esot gana piesardzīgi šajā kontekstā, turklāt nereti izskanot jautājumi par to, kādēļ konts vispār nepieciešams.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs atklāja, ka kopš marta sociālie darbinieki vidēji dienā apstrādā 390 iesniegumus. Dati liecina, ka kopumā martā dažāda veida iesniegumi saņemti no 2735 ģimenēm.

"Tas ir milzīgs apjoms, kas ir jāiznes esošajiem darbiniekiem papildus tiem darbiem, kas ir jādara rīdzinieku labā," sacīja Kleinbergs.

Saskaņā ar pašvaldības statistiku, bāriņtiesas šajā laikā ir atradušas 123 aizbildņus 154 Ukrainas bērniem. Pēc politiķa sacītā, visu nepieciešamo prasību izpildīšanai vienam darbiniekam šāds aizbildņa iecelšanas process aizņem deviņas stundas, tādēļ pieaugums kopējā noslodzē ir ievērojams.

Vienlaikus šādu pieaugumu noslodzē pieredzot ne tikai sociālie darbinieki, bet arī Rīgas Pašvaldības policija.

Izmitināšanas kontekstā, pēc Ozolas sacītā, šobrīd pašvaldība atbalstu sniegusi aptuveni 1800 personām, no kurām aptuveni 100 izmitināšanu nodrošinājušas privātpersonas, kuras ir brīvprātīgi pieteikušās. Vienlaikus aptuveni 400 personas ir jau pametušas izmitināšanas vietas, kā rezultātā uz šo brīdi Rīgā ar pašvaldības atbalstu ir izmitināti 1400 Ukrainas kara bēgļi.

Vaicāta par to, kāds varētu būt kopējais Ukrainas kara bēgļu skaits pašvaldībā, Ozola atzina, ka konkrētu datu par to nav. Viņa skaidroja, ka visi Latvijā nokļuvušie bēgļi nav reģistrēti vienotā sistēmā, kas savukārt arī sarežģī pašvaldības sagatavošanās procesu.

Neskaidrības esot arī par finansiālo apmēru, kādu piešķirs privātpersonām, kuras brīvprātīgi izmitina Ukrainas bēgļus. Pēc Ozolas sacītā, šobrīd gan panākta vienota izpratne, pēc kādiem principiem noteiks šo summu, pieņemot, ka tās aprēķināšanā ņems vērā nomas maksas elementu un komunālo maksājumu apmērus, proti, balstīsies uz reālajiem tarifiem, ņemot vērā arī izmitināto cilvēku skaitu.

Lai gan šajā kontekstā esot panākta vienošanās par pamata principiem, šobrīd vēl nav skaidrs, kā tieši strādās šis algoritms.

Līdz 7. aprīļa pulksten 18 reģistrētas 10 897 personas.

Saņemti 2735 garantētā minimālā ienākuma pabalsta un 2732 krīzes pabalsta iesniegumi. Tāpat saņemti 2624 iesniegumi krīzes izziņām Eiropas Savienības pārtikas paku saņemšanai.

Izglītības jomā saņemti 2005 pieteikumi, no kuriem vairums - 1375 - ir skolai un 630 - pirmsskolai. Mobilo sakaru operatoru SIM kartes savukārt izsniegtas 7913 personām un sabiedriskā transporta biļetes - 8572.

Kā vēstīts, Rīgas dome iepriekš lēma atvērt atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bēg no kara, lai tādējādi visus attiecīgos pakalpojumus un informāciju tie varētu saņemt vienuviet.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Savienība Izglītība Rīgas dome Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form