Valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē pirmdien, 31. augustā, panākta konceptuāla vienošanās par trim būtiskām izmaiņām nodokļu politikā, pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt, lai rastu līdzekļus mediķu un pedagogu algu pieaugumam nākamā gada budžetā, valdība plāno rosināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījuma maiņu.
"Šodien izdiskutējām Finanšu ministrijas pārstrādāto piedāvājumu par nodokļu izmaiņām. Tajā ir vairākas būtiskas lietas. Sociālo nodokli visiem strādājošiem samazināt par 1% (no 35,09% līdz 34,09% – red.), sadalot uz pusēm samazinājumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Tas ļoti būtiski ietekmēs mūsu valsts konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, un šis samazinājums padarītu konkurētspējīgāku mūsu ekonomiku, ļautu vairāk piesaistīt investīcijas un palielināt jaunu uzņēmumu skaitu," teica Kariņš. Koalīcija vienojusies arī, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas maksimālais slieksnis tiktu paaugstināts no 1200 līdz 1800 eiro, un "šī nodokļu izmaiņu kombinācija iedod efektu, kas padara mūsu kopējo nodokļu līkni jau konkurētspējīgu ar Lietuvu". "Tas faktiski lielā mērā izlīdzinātu mūsu likmes ar Lietuvu un nāktu ļoti par labu mūsu uzņēmējiem," teica Kariņš.
Trešā lieta, par ko vienojusies koalīcija, ir minimālas sociālās iemaksas ieviešana visiem strādājošiem, par ko ilgstoši jau runāts. "Tās ir trīs lielās izmaiņas, kas ir piedāvātas. Vēl būs ar partneriem diskusija, bet ļoti ceru, ka nebūs iebildumu šo jautājumu iekļaut trešdien valdības darba kārtībā, lai to detalizēti izskatītu," atzina valdības vadītājs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā, samazinot nodokļus un budžeta ieņēmumus, tiks rasts nepieciešamais finansējums solītajam mediķu algu palielinājumam, Kariņš atzina, ka papildu nauda nebūtu no nodokļu likmju maiņām, bet gan no ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales izmaiņām, proti, ka 75% no tiem paliktu pašvaldībām, bet 25% valstij. Patlaban šis sadalījums ir attiecīgi – 80% pašvaldībām un 20% valstij.
Tādā veidā pārdalot līdzekļus, naudas pietiktu ne tikai mediķu algu pieaugumam, bet arī varētu prognozēti palielināt pedagogu algas un arī pildīt Satversmes tiesas lēmumus, kas skar budžetu, atzina Kariņš.
Savukārt pašvaldībām finansējuma samazinājums varētu tikt risināts ar Eiropas Savienības atlabšanas fonda diviem miljardiem eiro, ko tuvāko gadu laikā iespējams saņemt. "Lielā mērā šī nauda nogulsnēsies tieši pašvaldībās, un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus solījumus un lēmumus, kā arī nodrošināt pašvaldībām investīcijas no ES," paskaidroja Kariņš.
"Delfi" jau ziņoja, ka, Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) un Nacionālajai apvienībai (NA) paužot negatīvu attieksmi pret Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un augusta sākumā publiskoto piedāvājumu nodokļu politikas izmaiņām, 17. augustā sadarbības sanāksmē valdošā koalīcija pagaidām atlika šī jautājuma izskatīšanu.
Darbs pie tā netika turpināts arī pēdējā koalīcijas sanāksmē pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, taču tagad koalīcijas vairāk nekā četru stundu garajā sēdē liela daļa laika tika veltīta tieši nodokļu izmaiņu jautājumam.
Pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāte Ilze Indriksone pauda gandarījumu, ka ilgi gatavotajās nodokļu izmaiņās ir ņemtas vērā apvienības bažas, ka iemaksu pārdale par labu veselības apdrošināšanai nenāktu par labu ģimenēm ar bērniem. "Tam tiks rasts risinājums, un esam saņēmuši piedāvājumu, ko mēs atbalstām," atzina Indriksone, piebilstot, ka vēl ir daudzas lietas jāizdiskutē detaļās. NA vēlas arī turpināt diskusiju par ģimenes valsts pabalstu un atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas pagaidām nav iekļauts izmaiņu piedāvājumā. Apvienību uztrauc arī tas, kāda varētu būt minimālo sociālo iemaksu ieviešana un kā tas skars vairākas mazāk aizsargātas sabiedrības grupas, norādīja Indriksone.
"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas līderis Daniels Pavļuts par plānotajām nodokļu izmaiņām sacīja, ka ir atzinīgi vērtējams Finanšu ministrijas uzlabotais piedāvājums, kurā risināta virkne būtisku jautājumu, kurus bija nepieciešams pilnveidot. Pavļuts īpaši uzsvēra labojumu, kas novērš nodokļu nastas pieaugumu cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Viņš atzina, ka šis piedāvājums ir laba ziņa arī uzņēmumiem un vidējo algu saņēmējiem. "Labs virziens, kurā turpināt strādāt," piedāvājumu raksturoja Pavļuts, atzīstot, ka sarežģītāka tēma būs minimālo sociālo iemaksu ieviešana.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis, Saeimas deputāts Gatis Eglītis Finanšu ministrijas uzlaboto piedāvājumu novērtēja kā "platu soli tuvāk iespējai vienoties par nodokļu reformu", taču vēl ir labojamas vairākas lietas. JKP saredz iespēju vēl samazināt darbaspēka nodokļu slogu mazo un vidējo algu sadaļā, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka ar citām Baltijas valstīm.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atzina, ka sociālā nodokļa jeb valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana samazina nodokļu slogu mazajām algām un ģimenēm ar bērniem.
"Delfi" jau ziņoja, ka FM piedāvāja ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes.
Ministrija diskusijai valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.
Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tika plānots ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos no nākamā gada.
Jāatgādina, ka Latvijas Bankas eksperti jūlijā pauda viedokli, ka patlaban ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu samazināšanai.
