Sanācijas darbus Inčukalna gudrona dīķos plānots atsākt nākamnedēļ
Foto: Publicitātes foto

Inčukalna sērskābā gudrona dīķos sanācijas darbus ir plānots atsākt nākamnedēļ, 25.aprīlī, kad arī paredzēts noslēgt iepirkuma līgumu par darbu veikšanu, informatīvajā ziņojumā par sanācijas darbu norisi norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Lai nodrošinātu sanācijas darbu turpināšanos atbilstoši SIA "Skonto būve" jaunajam tehniskajam konceptam, Valsts vides dienests (VVD) vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu saskaņot sarunu procedūras, lai varētu veikt grozījumus sanācijas darbu un uzraudzības darbu līgumos. IUB sniedza pozitīvu atzinumu, kas ļāva VVD organizēt sarunu procedūras ar SIA "Skonto būve" un SIA "Geo Consultants" papildu darbu piešķiršanai.

Ministrija arī ir veikusi pieprasīto papildu finanšu līdzekļu attiecināmības izvērtējumu un, balstoties uz ekspertu atzinumiem, uzskata, ka papildu darbi projekta īstenošanas laikā ir radušies neparedzamu apstākļu rezultātā. Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti atzinumā norāda, ka projekta priekšizpēte tika veikta profesionāli. Nepieciešamība pārskatīt sanācijas darbu līguma izpildei pielietojamās gudrona utilizācijas tehnoloģijas radās gudrona ķīmiskā un fizikālā sastāva mainīguma dēļ, kas attīstījies pasūtītājam, uzņēmējam un inženierim neparedzamu apstākļu rezultātā un ko iesaistītās puses nevarēja ne tikai paredzēt, bet arī ietekmēt vai novērst.

Projekta kopējās izmaksas ir 29 002 282 eiro, no šīs summas 20 301 597 eiro līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet 8 700 684 ir valsts budžeta finansējums. Lai nodrošinātu papildus finansējuma pieejamību projekta pabeigšanai, valdība pagājušā gada 15.oktobrī atbalstīja līdzekļu pārdalīšanu starp Eiropas Savienības fondu programmām 16 500 025 eiro apmērā.

Līdz pagājušā gada 31.decembrim ir ekskavētas 7928 tonnas sērskābā gudrona masas, kas ir 26% no kopējā utilizējamā daudzuma Dienvidu dīķī.

Saskaņā ar SIA "Skonto būve" jauno konceptu sanācijas darbus Dienvidu dīķī plānots veikt no 25.aprīļa līdz 2015.gada 31.oktobrim, bet Ziemeļu dīķī - no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 8.augustam. Ja projekts netiks laikā pabeigs, netiks sasniegts sākotnēji izvirzītais mērķis - samazināt piesārņojuma tālāko izplatīšanos pazemes ūdeņos un nonākšanu Gaujā. Tomēr patlaban šis vides risks ir novērtēts kā zems, jo projektu ir plānots īstenot, uzsver VARAM.

Iepriekš izskanēja, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projekts ir apdraudēts, jo būvnieki paziņoja par papildu darbu nepieciešamību, jo gudrona sastāvs neatbilst tam, kāds tika norādīts pirmajā iepirkuma konkursa nolikumā. SIA "Skonto būve" tika pārmests, ka uzņēmums laicīgi nav ziņojis par neparedzētiem apstākļiem, un ministrijas iepriekšējais valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs uzņēmumam paziņoja, ka papildu finansējums netiks piešķirts, jo par papildu darbiem nav ziņots laicīgi. Arī sabiedrība par atklātību "Delna" paziņoja, ka gudrona dīķu projekts ir apdraudēts būvnieku vainas dēļ.

Tomēr VARAM februāra beigās nolēma piešķirt papildus finansējumu, lai sanācijas darbus varētu turpināt. Šāds lēmums pieņemts, uzklausot visas iesaistītās puses. VVD arī nekavējoties iesniedza dokumentus IUB ar lūgumu atļaut piemērot sarunu procedūru papildu finansējuma novirzīšanai šī projekta īstenošanai. VVD savā vēstulē IUB norāda, ka VVD, sagatavojot konkursa dokumentāciju, nevarēja paredzēt, ka būtu nepieciešams veikt pētījumus tādiem sērskābā gudrona parametriem kā hidrofobitāte/hidrofilitāte, kas pašlaik pielietojamās tehnoloģijas gadījumā ir izrādījusies kritiska.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi pamatā sastāv no 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcu izvestajiem ķīmiskajiem atkritumiem - sērskābā gudrona un citiem atkritumiem, ko veido neizreaģējusī sērskābe, sērskābes un eļļu mijiedarbības produkti, eļļas un ūdens. Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30-35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus tagad dēvē par Dienvidu dīķi un Ziemeļu dīķi. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam izmantoja Ziemeļu dīķi, vēlāk - Dienvidu dīķi. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Atkritumi veidojās, reģenerējot atstrādātās eļļas un iedarbojoties uz tām ar koncentrētu sērskābi. Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku.

Abu gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā ir nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70-90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumu 25-35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli: Ziemeļu dīķim - 148 hektāri, Dienvidu dīķim - 139 hektāri.

Source

LETA

Tags

Delna Eiropas Komisija Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Gauja Skonto Būve Valsts vides dienests VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form