Daudzās attīstītajās valstīs slimniekiem, kuri ir līdzīgā stāvoklī kā Viktors, dzīves pēdējos mēnešos sāpīgās domas palīdz atvieglot medicīniskā marihuāna. Bet Viktors mirst Latvijā, kur visi mēģinājumi legalizēt tās lietošanu kaut paliatīvajā aprūpē esošajiem slimniekiem aizgaiņāti ar ārstu kopienas iebildumiem.
Pa apkārtceļiem varot iegūt
Viktors ar vēzi ir duelējies gadiem, iemantojis līdzcilvēku cieņu ne tikai par aso prātu un trāpīgajiem jokiem, bet arī par cīņassparu, jo jau sen ar uzviju pārspējis pesimistiskākās prognozes. Pēdējos mēnešos gan viņu sasmīdināt kļūst aizvien grūtāk, jo no ārstiem saņēmis nepārprotamu vēsti – klasiskie medicīnas līdzekļi ir izsmelti, un viņam atlikuši daži mēneši. Vēl tad, kad izredzes jau bija kļuvušas pavisam niecīgas un arī spēka rezerves bija gandrīz iztukšotas, Viktors centās novērst domas, strādājot un apcerot radošus projektus. Tagad kliedēt nomāktību un domāt par ko citu ir ļoti grūti, savukārt fiziskais nespēks ir tik liels, ka Viktors saviem spēkiem vairs nespēj paveikt veseliem cilvēkiem pašsaprotamas lietas.
Pirmoreiz par medicīnisko marihuānu Viktors dzirdēja no savas ķīmijterapeites, kura kādā konsultācijā izteikusies, ka viņam tā varētu palīdzēt. Ne izārstēt vēzi, bet vismaz mazināt sāpes un nomāktību. Ārste gan uzreiz arī piebildusi – Latvijā tā nav atļauta. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs stāsta, ka vēža slimnieki medicīnisko marihuānu Latvijā lieto jau labu laiku, iegādadamies tinktūras un tabletes internetā, vai kāds tās viņiem atved no citām Eiropas valstīm. "Nīderlandes esot slikta, viskvalitatīvākā – no Vācijas," ar pacientu pieredzi dalās Sosārs.
