Sāpošu zobu ārstēšanai patvēruma meklētājiem nākas meklēt citu naudas avotu
Foto: LETA

Patvēruma meklētājiem sāpošu zobu ārstēšanu vairs nefinansēs no valsts budžeta naudas, taču Iekšlietu ministrija (IeM) ir atradusi citu ceļu, kā šos pakalpojumus apmaksāt. Tiesa, uzreiz pēc statusa iegūšanas bēgļi Latvijas veselības aprūpē mēdz saskarties ar lielākiem izaicinājumiem.

Pilns veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, tostarp zobārstniecības pakalpojumi, pienāksies tikai bērniem – patvēruma meklētājiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Veselības ministrija (VM). IeM gan aicināja VM saglabāt līdzšinējo kārtību, kas paredz to, ka patvēruma meklētājam, arī 18 gadu slieksni pārsniegušajiem, tiek nodrošināta zobārstniecības palīdzība akūtā gadījumā no valsts budžeta līdzekļiem.

"Patvēruma meklētāji ir sociāli mazaizsargāta personu grupa un Iekšlietu ministrijas ieskatā – zobārstniecības palīdzības akūtā gadījumā finansēšanas kārtībai ir jābūt vienādai visiem patvēruma meklētājiem, neatkarīgi no viņu vecuma un uzturēšanās vietas," portālam "Delfi" norādīja IeM sabiedrisko attiecību pārstāve Gunta Skrebele. Viņa arī piebilda, ka uz nepieciešamību šim mērķim rast finansējumu no valsts budžeta bija norādījusi arī Valsts kontrole.

IeM arī vienlaikus vērsusi uzmanību uz to, ka, ja kārtība tomēr mainās un turpmāk šo pakalpojumu valdība uzdod apmaksāt no IeM budžeta, tad tam ir jāparedz atbilstošs finansējums. Patvēruma meklētāji bez zobārstniecības pakalpojumiem nepaliks, un no šāgada 31. decembra akūtā zobārstniecība patvēruma meklētājiem tiks nodrošināta ar Eiropas Savienības fonda naudas, proti, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda līdzekļiem.

Minimālais grozs un akūtās situācijas

Cik būtiski patvēruma meklētājiem ir zobārstniecības pakalpojumi, Latvijas Sarkanā krusta projekta „Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu" vadītāja Gundega Rupenheite atbild: vienlīdz būtiski kā Latvijas iedzīvotājiem, tā patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. "Atšķirība ir tajā, ka patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar alternatīvo vai bēgļa statusu (vismaz pirmajos mēnešos līdz tiek atrasts darbs) pārsvarā nav finanšu līdzekļu, lai segtu zobārstniecības un arī citus medicīniskos pakalpojumus," norāda Rupenheite.

Atbilstoši jaunajai kārtībai – valsts veselības apdrošināšanas ieviešanai no nākamā gada VM sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka patvēruma meklētājiem būs iespēja saņemt valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu. "Līdz ar to arī patvēruma meklētāji ir tiesīgi saņemt to pašu pakalpojumu klāstu, ko neapdrošinātas personas," paskaidro Šneiders.

Kā jau iepriekš izskanējis, veselības aprūpes pamata pakalpojumu grozā neapdrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem ietilpst neatliekamā medicīniskā palīdzība, pilna ģimenes ārsta aprūpe (tai skaitā profilaktiskā aprūpe, vakcinācija, mājas vizītes), ar ģimenes ārsta nosūtījumu veiktie diagnostiskie izmeklējumi, grūtniecības aprūpe un dzemdību palīdzība, valsts organizētais vēža skrīnings, hroniskās hemodialīzes, hemofiltrācijas, perioneālās dialīzes procedūras, kā arī ārstniecība un kompensējamās zāles personām ar onkoloģisku saslimšanu, psihisku slimību, atkarībām, cukura diabētu, infekcijas slimībām un vēl atsevišķi pakalpojumi.

Tiesa, ja patvēruma meklētājam ir akūtas veselības problēmas, "ģimenes ārsts sūta par mūsu naudu pie ārsta speciālista, kurš nosaka ko darīt tālāk," stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Ģirts Pommers. Ģimenes ārsts ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki".

Savukārt pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas veselības aprūpes pakalpojumi pieejami tāpat kā vietējiem iedzīvotājiem, informē IeM.

Zobārstam vāc ziedojumus

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" sadarbībā ar Latvijas Sarkanā krusta mentoriem šogad vairākkārt finansiāli palīdzējusi bēgļiem risināt dažādas veselības problēmas, kuras nav iespējams atlikt līdz pirmās algas saņemšanai. Piemēram, septembra sākumā sociālajā tīklā "Facebook" biedrība ievietoja ierakstu par kādu jaunieti, kam nepieciešama zobārsta palīdzība. "Tā kā viņš nupat tikai sācis strādāt, pirmo algu vēl nav saņēmis, lai pats spētu segt zobārstniecības pakalpojumu izdevumus. Bet zobs sāp un stipri," rakstīts domubiedru grupā.

Tiesa, šis nav vienīgais gadījums, kad šogad ziedojumos savāktā nauda palīdzējusi bēgļiem apmaksāt ar veselību saistītus izdevumus, vēl citā gadījumā trūka naudas arodārsta komisijas iziešanai darbavietai. Biedrībā atzīst, ka visbiežāk pie sabiedrības vēršas nevis par palīdzību patvēruma meklētājiem, bet tieši personām, kas nule ieguvušas bēgļa vai alternatīvo statusu, kad par zobārstniecības pakalpojumiem jāmaksā no sava maka.

"Kad nepieciešamība ir tik neatliekama, ka nevar gaidīt, kad tiks saņemta pirmā alga, dažkārt ar pabalstu nepietiek," saka Anna Audere, "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle.

Ko vēl uzlabot

Domnīcas "Providus" pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce norāda, ka, izvērtējot ieviešanas gaitu 2015. gadā pieņemtajam rīcības plānam personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā tika identificēti vairāki būtiski izaicinājumi.

Pirmkārt, tā kā par patvēruma meklētājiem sniegtajiem pakalpojumiem bijis jāpieprasa izdevumu atlīdzināšana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo šāda izdevumu pozīcija nebija paredzēta pamatbudžeta ietvaros, tas aizkavējās, jo VM nav datu par visiem patvēruma meklētājiem. "Otrkārt, lai gan visiem patvēruma meklētājiem pienākas zobārstniecības pakalpojumi akūtos gadījumos, ārstniecības iestādes negribīgi sniedza šos pakalpojumus pieaugušajiem, ņemot vērā dārgākās materiālu izmaksas. Treškārt, tas, ka ne vienmēr uzreiz bija pieejams tulks, sarežģīja pakalpojumu sniegšanu un varēja mazināt to kvalitāti," stāsta Lāce.

Turklāt pētniece arī norāda, ka pakalpojuma sniedzēju un medicīnas personāla zināšanas ne vienmēr ir bijušas pietiekošas, lai zinātu, kuri pakalpojumi pienākas attiecīgajai mērķa grupai bez papildu samaksas. Tas laika gaitā ir radījis dažādus sarežģījumus pakalpojumu pieejamībai. "Būtu jāpilnveido ārstniecības personāla starpkultūru komunikācijas prasmes, kā arī tulku pakalpojuma nodrošināšana akūtos gadījumos, lai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pieredze pakalpojumu saņemšanā būtu mazāk trauksmaina, īpaši ņemot vērā viņu pārdzīvotās briesmas izcelmes valstī un ceļā uz drošību," norāda Lāce.

Source

Tags

Iekšlietu ministrija Lasāmgabali Mucenieki Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Valsts kontrole Veselības ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form