'Sarēķiniet manu naudu' un 'glābiet Mildu' - eiro infocentra darba ikdiena
Foto: DELFI

Finanšu ministrijas (FM) eiro informatīvais tālrunis pirmajā mēnesī saņēmis vairāk nekā 1200 zvanus no visiem Latvijas reģioniem, jeb vidēji 60 zvanus dienā. Zvanītāji visbiežāk vēlas, lai viņu algas, pensijas vai komunālos izdevumus pārrēķina eiro un informē, cik naudas paliks pāri. Tomēr, ik pa laikam gadās arī amizanti jautājumi gan par nedeklarētu latu samainīšanu, gan naudas simbola "Mildas izvazāšanu pa Eiropu", portālam "Delfi" stāsta eiro informatīvā tālruņa centra darbinieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz iedzīvotāju jautājumiem par gaidāmo valūtas maiņu atbild četri Komunikācijas nodaļas darbinieki, kuri ministrijā strādā jau ilgāku laiku. "Zvana daudz, bet nu ir kā kuru dienu, visbiežāk pēc ziņām LTV plkst. 18.00 - cilvēki padzird kaut ko saistītu ar ekonomiku, pat ne obligāti saistītu ar eiro ieviešanu, un tad zvana un prasa - kā tas viņus ietekmēs, bieži šie jautājumi nav saistīti ar mūsu tēmu, bet nu mēs tad tā arī korekti atbildam. Ik pa laikam bērni piezvana, pamāžojas, patiesībā diezgan bieži, mēs par to ļoti neiespringstam, ar to jārēķinās, ka šādi zvani būs," stāsta infocentra komunikācijas projektu vadītājs Imants Frederiks Ozols.


Bijis arī viens brīdis, kad sākuši zvanīt cilvēki un uzdot ļoti līdzīgus šablona tipa jautājumus, vienu pēc otra. "Pēc principa, kas būs attēlots uz monētām, cik lielas izmēros būs banknotes. Sāka palikt aizdomīgi. Atklājām, ka reģionālajā presē Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš bija ievietojis konkursu par eiro saistītiem jautājumiem, tad nu cilvēki izdomāja, ka eiro infotālrunis ir laba iespēja, kur uz šiem jautājumiem rast atbildes, kamēr vien tas attiecās uz eiro ieviešanu, mēs arī atbildam," turpina Frederiks Ozols.

Reiz zvanījis kāds no valsts operatīvajiem dienestiem un stāstījis, ka viņi bieži brauc uz Igauniju un tur ir Igaunijas eiro monētas. Dienestam radās jautājums vai ar Igaunijas eiro varēs norēķināties arī Latvijas zemē. Nomierinājām, ka varēs, stāsta Frederiks Ozols. "Citu reiz atkal piezvana kāds kungs un stāsta, ka viņam bail, ka Milda, kas būs uz mūsu eiro monētām, tiks izvazāta pa visām valstīm, un kā tad Latvija panāks to, lai Milda tiktu atgriezta mājās".

Apmeklējot zvanu centrāli, portāls "Delfi" uzzināja, ka līdz šim bijuši arī diezgan delikāti gadījumi, kad zvana cilvēki, un stāsta, ka viņiem skaidrā naudā ir vairāki simti tūkstoši latu, un no konteksta noprotams, ka tie nav deklarēti. Kā zināms, līdz nākamā gada 14. janvārim lati vairs nebūs apritē, līdz ar to cilvēkam šī milzīgā summa ir jāsamaina pret kādu citu valūtu, bet viņš nezina kā lai to izdara, ja jāuzrāda, ieskaitot bankā, tik lielas naudas summas izcelsme.

Frederiks Ozols arī stāsta, ka "citreiz piezvana cilvēks, kurš ir pensionārs, un viņš norāda, ka viņa pensija ir 100 lati, bet par komunālajiem tēriņiem jāmaksā 80 lati, tad viņš pārvērš tos 80 latus par 114 eiro un saka, kā lai viņš izdzīvo, ja pensija ir 100 lati, bet komunālie ir 114 eiro, kas ir vairāk kā pensijas skaitlis 100". Cilvēki nereti parēķina izdevumus eiro, bet atstāj ienākumus latos. Tad nu vienīgā iespēja ir lūgt šiem cilvēkiem rakstīt līdzi to ko mēs stāstām, tad kad iziet cauri šādai metodei, tad viņiem kļūst viss skaidrs, norāda centra pārstāvis.

Infocentra darbinieki arī atklāj , ka reiz piezvanījis kāds kungs, kurš teicis, ka viņa ienākumi ir 200 lati, un jautājis, kas notiks tālāk ar šo viņa naudu, uz ko darbinieki atbildējuši, ka šī summa konvertēsies par 284 eiro. Uz to cilvēks atkal atbildējis –" jūs mani par to naudu neuzpirksiet! Paturiet sev tos 84 eiro [starpība starp 200 un 284], man tas eiro vispār nav vajadzīgs!"

"Cilvēks zvana un stāsta, ka viņam mājās ir vairāki tūkstoši eiro, un šis cilvēks ir dzirdējis, ka būšot nu jaunie Latvijas eiro. Un šis cilvēks ir sapratis, ka tagad viņam vecie eiro ir jāsamaina pret jauniem Latvijas eiro, kas, protams, tā nav. Mums tik bail, ka šos, visticamāk, gados vecākos cilvēkus šādi neapkrāpj valūtas maiņas kantori, kur ar prieku droši vien arī samainītu eiro pret eiro, ieturot komisijas maksu," turpina Frederiks Ozols.

Savukārt Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone atzīst: "Minētie zvanu iemesli liecina, ka sabiedrībā ir nostiprinājušies iracionāli un emocionāli pieņēmumi un mīti par eiro. Šobrīd vērojama to pakāpeniska mazināšanās un pieaug vēlme dzirdēt racionālu argumentāciju par labu eiro, kā arī gluži praktisku informāciju par latu apmaiņu pret eiro."

Vienlaikus pakāpeniski augot arī neitrāli vai pozitīvi noskaņoto zvanītāju skaits. "Daļa zvanītāju pauž apmierinājumu par eiro ieviešanu. Visbiežāk tie ir zvanītāji no Igaunijas pierobežas un lielākām pilsētām, kā arī cilvēki, kas ceļo, saņem naudas pārvedumus no ārzemēm vai iepērkas Igaunijā," norāda Kalsone.

Eiro informatīvā tālruņa centra darbinieki nestrādā kā atsevišķa iestāde, bet gan atrodas FM komunikāciju nodaļas struktūrā. Tāpat šo cilvēku uzdevums nav tikai atbildēt uz iedzīvotāju zvaniem, viņiem arī jāsniedz atbildes uz citu valsts institūciju un privāto iestāžu sagatavotajiem jautājumiem, kuri regulāri pieprasa FM apstiprinātas oficiālas atbildes.

Darbinieki arī strādā darbadienās no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Citu valstu pieredze, kas ieviesušas eiro, liecinot, ka zvanu skaits uz eiro informatīvo līniju ievērojami pieaug pusgadu pirms eiro valūtas ieviešanas, bet zvanu intensitāte strauji krītas aptuveni mēnesi pēc eiro ieviešanas.

Plānots, ka Latvija no nacionālās valūtas latiem uz eiro pāries 2014.gada 1.janvārī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiro (valūta) Finanšu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form