Viņš norādīja, ka patvēruma meklētāju skaits nepārtraukti mainās, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu skaitli, bet kopš maija LSK ir strādājis ar aptuveni 200 patvēruma meklētājiem. Augustā LSK strādā ar apmēram 130 cilvēkiem, no kuriem daļa uzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, daļa jau uzturas dzīvokļos, bet citi vēl ir darba meklējumos.
Kopš aprīļa, kad sāka realizēt mentoru programmu, bēgļa statusu ir ieguvuši 45 cilvēki, tomēr daļa no viņiem izvēlējusies pamest Latviju. No tiem, kuri ir ieguvuši bēgļa statusu Latvijā palikušas četras ģimenes, kas ir aptuveni 20 cilvēki.
Līkops norādīja, ka "galvenās problēmas darba meklēšanā patvēruma meklētājiem ir kvalifikācija, valodas zināšanas un tas, ka ne vienmēr potenciāli pieejamais darbs sakrīt ar potenciālā darbinieka izpratni par darbu. Arī atalgojuma apjoms ne vienmēr cilvēkus apmierina, bet tas ir tāds kāds ir Latvijā. Viņi [patvēruma meklētāji] labi zina, kas notiek citur. Viņi pārmet, ka viņiem nedod to, ko [dod patvēruma meklētājiem] citviet."
LKS ģenerālsekretārs norādīja, ka visiem bērniem, kuriem ir bēgļu statuss, ir nodrošināta vieta izglītības iestādēs, bet tā kā nav iespējams paredzēt, vai ģimene neizdomās Latviju pamest kādā brīdī nav iespējams paredzēt, cik no viņiem tiešām uzsāks mācības skolā. Turklāt ne katra skola ir gatava pieņemt arābu valodā runājošus bērnus, kuri neprot latviski.
Ropažu pašvaldība plāno veidot bērnudārza filiāli Muceniekos, lai bērni, kuri gaida bēgļa statusa iegūšanu varētu jau sākt izglītoties.
Jautāts, ko vajadzētu uzlabot esošajā patvēruma meklētāju mentoru sistēmā Līkops norādīja, ka pirmā lieta, kas jāsaprot, ka Latvija nav tik pat spēcīga kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis – to viņi [patvēruma meklētāji] bieži nesprot. Otrkārt, integrācija nestrādās pirmajā mēnesī - šiem cilvēkiem ir jāļauj iedzīvoties un tikai tad varēs runāt par integrāciju. Turklāt no praktiskā viedoļa bēgļa statusu ieguvušajiem nav reāli iespējams pamest patvēruma mekletāju centru Muceniekos, jo tik īsā laika posmā nevar atrast darbu un dzīvesvietu - šajā posmā integrācija nenotiks.
"Nevar pateikt, ka visi ir balti vai melni, ka visi ir labi vai slikti. Jebkurš pētījums un statistika sākotnēji runā par minimālo respondentu skaitu secinājumu izdarīšanai. Latvijā ir ap 200-250 unikāliem gadījumiem, tikai viena trešdaļa ir pieaugušie un apmēram divas trešdaļas ir bērni. Tas nav peitiekams apjoms lai izdarītu kādus secinājumus," norādīja Līkops.
Sarkanā krusta Eiropas kolēģi, kas strādā ar simtiem tūkstošu un Vācijā miljonu patvēruma meklētājiem, var kaut ko secināt. Viņu pieredze ir daudz lielāka, tāpēc bieži vēršās pie viņiem pēc padoma. Komunicē speciālā tīklā, apmainās ar informāciju.
Jau vēstīts, ka Sabiedrības integrācijas fonda iepirkumā par mentoru un sociālā darbinieka pakalpojumiem patvēruma meklētājiem par uzvarētāju atzīts Latvijas Sarkanais krusts, kas vienīgais pieteicās konkursā. Konkursā meklēja vienu sociālo darbinieku un sešus mentorus. Vasarā plānots piesaistīt vēl papildus mentoru.
