Sarūkot krājumiem, 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa Georga lentītes nedalīs
Foto: LETA

Sarūkot esošajiem krājumiem, šogad Latvijā uz 9.maiju izveidojies Georga lentīšu deficīts, un Uzvaras dienas pasākumu organizētājiem - biedrībai "9maijs.lv" nebūs ko izdalīt pie pieminekļa, svētdien vēsta LNT raidījums "Ziņu TOP 10".

Latvijā lentītes neražo, bet līdzšinējie piegādātāji Lietuvā esot atteikušies lentas pārdot. Par Uzvaras dienas galvenā simboliskā atribūta vešanu no Krievijas neviens nerunā.

""9.maijs" nedalīs. Ir tāda situācija, ka mums šādu lentīšu vienkārši nav. Pērn, kur paņēmām, vairāk nevar. Iepriekšējos gados mums vēl bija kaut kāds krājums, mums beidzās, bet piegādātāji nav spējuši nodrošināt. Līdz ar to citus piegādātājus neesam meklējuši," raidījumam skaidroja biedrības "9May.lv" vadītājs Vadims Baraņņiks.

Antifašistiskās komitejas vadītāja Josifa Korena dzīvoklis pēdējo dekādi ir bijis štābs, kur desmitiem kilometrus, citugad pat 50 kilometrus, garie oranži melnie lenšu ruļļi rūpīgi tika sagriezti pie krūtīm spraužamajās Georga lentītēs. Vairāk nekā nedēļu pirms 9.maija tās dalīja Rīgas mikrorajonu ielās pie lielveikaliem un skolām un pilsētās ar lielu krievvalodīgo skaitu.

Taču arī Korens šogad palicis bez jauniem Georga lentīšu ruļļiem. Iepriekšējo gadu krājumu pietikšot vien dažiem tūkstošiem cilvēku, kas varētu nebūt pat 10% no visiem Uzvaras pieminekļa apmeklētājiem, nodoti Tatjanas Ždanokas politiskajai partijai "Latvijas Krievu savienība", lai lentītes dala no sava biroja. Savienības internetā ieliktajam sludinājumam atsaucība pagaidām vēl esot niecīga. Taču no iepriekšējo gadu prakses dalīt Georga lentītes uz ielām Krievu savienība esot atteikusies.

Kā skaidro Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, lentīšu nav tik daudz, lai ietu tās dalīt ielās, turklāt organizācija nevēloties liekus konfliktus.

"Rīgas pašvaldība deva tādu pavēli traucēt lentīšu izplatīšanu, jo bija konflikti. Šogad nolēmām neiet ar lentītēm pie pieminekļa, bet publicēt sludinājumu, ka ir iespējams atbraukt pie mums uz biroju un paņemt, cik var - vienu vai divas," skaidro Mitrofanovs.

Latvijas Krievu savienība norāda: no malas varētu šķist, ka Uzvaras dienā krievu kopiena ir vienota, taču patiesībā iekšpolitiski tā ir sašķelta. "Konflikti galvenokārt bija ar cilvēkiem ar kriminālām ievirzēm, kuri atbalstīja mūsu konkurentus "Saskaņas centru". Tie mēģināja piedraudēt ar ieročiem vai bija arī kautiņi pie pieminekļa, lai cits cilvēks no citas partijas nevar atnākt un teikt, vai uzstāties," skaidroja Mitrofanovs.

Tāpēc, ja cilvēki pēc lentītēm uz Krievu savienības biroju nāks kūtri, pāri palikušās vienalga netiks dalītas pie Uzvaras pieminekļa. 

Oranži melnās jeb Georga lentītes nav komunistiskā terora simbols, tamdēļ Latvijā nav totalitārā režīma aizliegtās atribūtikas sarakstā, bet militārais konflikts Ukrainā varētu būt iemesls diskusijai aizliegt tās, vēsta raidījums.

Georga lentīšu aizliegšana Latvijā varētu radīt sabiedriskās kārtības riskus. Drošības policijā norāda, ka uz simbolu aizliegšanu sabiedrība reaģē emocionāli, jo tie kādai sabiedrības daļai ir vērtīgi un nozīmīgi. Drošības policijā šaubās, vai šāda aizlieguma piemērošana risinātu kādas problēmas.

Georga lentītes raisa sakāpinātu pretreakciju lielā daļā latviešu. Sociālantropologa, etnisko attiecību pētnieka Mārtiņa Kaprāna vērtējumā šī simbola spēks vienai pusei ir ļoti aizskarošs, bet otrai pusei, krievvalodīgajiem, ir vēlme aizsargāt, pasakot, ka tas ir kaut kas vairāk nekā konkrētu politisko problēmu simbols. 

Eksperts vērtē: fakts, ka ļoti daudzās automašīnās tagad ir redzamas Latvijas karogu lentītes un daļa latviešu ar tām arī rotā apģērbu, visticamāk, esot skaidrojama kā pretreakcija uz Georga lentīšu izplatību un Krievijas karogiem automašīnās.

To, ka kādu laiku jau norit simboliska cīņa starp etniskajām grupām, apliecinot pie apģērba un somām piespraužamo un automašīnās iekaramo Latvijas karodziņu pārdošanas apjomi. "Latvijas tekstila" vadītājs Oskars Polmanis norāda, ka interese katru gadu ir arvien lielāka, jo cilvēkiem arvien svarīgāka kļūst identitāte, saites apzināšanās ar šīm krāsām un karogu kā tādu.

Taču ir tādi, kas zaudē simboliskajā karogu karā. Raidījuma intervētās Ķengaraga iedzīvotājas Ievas automašīnai, kur uz aizmugurējā paneļa bija uzlikts vidēja izmēra Latvijas karogs, naktī ar ķieģeli izsists stikls. Vienīgais, kas bija pazudis no mašīnas, bija Latvijas karodziņš.

Šis gadījums, kad auto stikls izsists, iespējams, Latvijas karoga dēļ, ir viens no ļoti retajiem un tā nav izplatīta starpetnisko attiecību kārtošana, saka Drošības policijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

LNT Miroslavs Mitrofanovs Tatjana Ždanoka Vadims Baraņņiks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form