Pretēji pārsteigumam un neizpratnei, ko pagājušā piektdienā pēc budžeta sarunu pārtraukšanas un atlikšanas uz vēlāku laiku pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības demonstrēja koalīcijas partneri, pirmdienas pēcpusdienā pēc triju stundu ilgām sarunām valdības sadarbības sanāksmē piecu partiju pārstāvji ļoti uzsvērti demonstrēja gatavību sarunām un kompromisiem, izstrādājot sociāli atbildīgu budžetu.

Konkrēti lēmumi netika pieņemti un skaitļi nosaukti, bet partiju pārstāvji apstiprināja, ka šonedēļ turpinās darbu pie budžeta ar mērķi to oktobrī pieņemt valdībā un novembrī Saeimā. Šis ir pirmais jaunās valdošās koalīcijas budžets, kura veidošanā partijām ir iespējas panākt savu politisko mērķu īstenošanu, jo 2019. gada budžeta pieņemšana bija tīri tehniska bez iespējām daudz ko mainīt.

Sarunu gaitā pirmdien uz apmēram 40 minūtēm valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) devās uz citu telpu uz sarunu zem četrām acīm, taču vēlāk presei abi atturējās komentēt sarunas saturu. Tomēr uz "Delfi" jautājumu, kāpēc bija vajadzīga šāda saruna ar vienu partneri, Bordāns atbildēja, ka pats uzaicināja premjeru uz šādu sarunu, un ne jau tādēļ, lai aiz muguras kaut ko panāktu uz citu rēķina. Tas noticis tādēļ, ka Bordānam šķitis, ka, visiem runājot kopā, "mēs netiekam saklausīti detaļās". Premjera biroja vadītājs gan esot sarunu pārtraucis, bet "varbūt labi, ka tā, jo gājām uz priekšu, citādi virzījāmies pa apli. Svarīgi ir nerunāt aiz muguras, bet lietas izskaidrot", skaidroja Bordāns.

Kariņš pēc sanāksmes sacīja, ka darbs tiek turpināts un budžeta aprises liecina, ka partneri tuvojas kompromisam, kas būs sociāli atbildīgs. Tas nozīmētu vienošanos, ka, nepalielinot nodokļus iedzīvotājiem, būtu iespējamas vairākas lietas – nodrošināt lielāku finansējumu veselības aprūpei, nodrošināt skolotājiem algu pieaugumu, par ko līdz šim runāts. Tāpat būtiski atslogot zemās algas, jau no 2020. gada palielinot neapliekamo minimumu, kas ieliek naudu kabatā strādājošajiem, un skartu visas nozares. Palielinot garantēto minimālo ienākumu jeb pabalstu, nozīmīgā veidā atbalstītu sabiedrības visnabadzīgāko slāni, kā arī paaugstināt kultūras darbiniekiem algas.

"Mums ir ļoti daudz tās aprises, kur ir ļoti labi parādītas katras koalīcijas partijas prioritātes. Soli pa solim mēs tuvojamies tam, ka varētu vienoties par budžeta prioritātēm vai jaunās naudas pārdali. Tas process nav vienkāršs, jo mēs esam pieci un katram jāatrod kompromiss, kas nozīmē ne līdz galam panākt visu, bet tomēr panākt ievērojamu daļu. Tad, kad katrs jūt, ka līdzsvars ir sasniegts, tad valdība var paveikt grūtāko šajā budžeta veidošanas procesā - vienoties par jaunas naudas pārdali un virzīt procesu uz priekšu, lai jau valdībā var oktobrī pieņemt budžetu un novembrī Saeimā," sacīja premjers.

Viņš atzina, ka visi ir izteikuši vēlmi atrast kompromisa variantu, to esmu no katra sadzirdējis, Joprojām visi nav gatavi teikt, ka šis ir gatavais variants, bet šonedēļ darbs turpināsies. "Domāju, ka tas ir panākams, bet ar vienu nosacījumu, ka katrs saprot, ka es nepanākšu visu savu un ka mums ir jādomā, kā labāk valstij nevis tikai manai partijai. Katrs no pieciem partneriem, šādi rīkojoties, var panākt, ka valstij ir izstrādāts labs budžets ar jaunās naudas pārdali visām jomām, kur tas nepieciešams," skaidroja Kariņš.

Premjers atzina, ka partneru diskusija ir ilga, jo "mēs esam daudz, bet tā ir kvalitatīva, jo katrs nāk ar savām prioritātēm un saredz dažādus rakursus un uzsvarus". Laiks paiet, meklējot labāko risinājumu.

Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) uzsvēra, ka viens no partiju koalīcijas dzīvotspējas un pastāvēšanas balstiem ir spēja sarunāties, un tas ir īpaši svarīgi budžeta veidošanā. "Visi vairāk vai mazāk ir apliecinājuši gatavību konsensusam. Jautājums, vai kompromisi sekmēsies. Tā labākā formula varētu būt nevienlīdzības un nabadzības mazināšana, kas ir iespējama caur kompromisiem. Tajā apmērā, kas ir iespējams, atalgojuma palielinājums gan kultūras darbiniekiem, gan mediķiem, par ko jau ir lēmums, gan iekšlietu sistēmas darbiniekiem, gan ar cita veida instrumentiem, kā piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana. Ļoti ceru uz premjera izturību un nerimstošu optimismu. Ceru, ka mēs trešdien varēsim ziņot par saprātīgu kompromisu, kura pamatā ir nevis vienas politiskas grupas intereses, bet kopējs labums sabiedrībai nākamā gada budžetā," sacīja ministre.

Arī Bordāns pateicās koalīcijas kolēģiem, "kuri saprot, ka budžetu nevar veidot viena atsevišķa ekonomiska grupējuma vai vienas partijas interesēs, ņemot vērā ilglaicīgi iespēlētās tradīcijas". Labi, ka koalīcijas kolēģi pamazām sāk saprast, un pēdējā pusgada laikā tas notiek diezgan bieži, ka ir pienācis pārmaiņu laiks politikā un būvnieku karteļi vairs nevarēs tik vienkārši diktēt savus noteikumus, uzskata ministrs.

"Mēs nevaram veidot tikai tādu kreisu budžetu, proti, paņemot nodokļus no pilnīgi visiem iedzīvotājiem, bet pārdalot algas tikai no valsts budžeta finansētajām nozarēm. JKP pilnībā atbalstīs visus kolēģu kompromisus, ar kuriem tie nāks, un cer, ka tie atbalstīs arī JKP redzējumu par to, kā veidojama jaunā politika. Jaunā politika balstās uz to, ka vairāk jāskatās uz strukturālām izmaiņām ekonomikā un ir jāmazina plaisa starp bagātajiem un pašiem nabadzīgākajiem. Nevajag skatīties ar greizsirdīgu aci tikai uz to, ka, ja palielinās minimālo algu un neapliekamo minimumu, ka tad kaut kādā veidā būs aizskarti tie, kas ir tuvu tai robežai, bet uz kuriem šie uzlabojumi neattiecas. Ir pienācis laiks saprast, ka beidzot jādomā par solidaritāti starp sabiedrības grupām un strukturālām izmaiņām nevis tikai par algu pielikumu atsevišķām grupām," skaidroja Bordāns.

JKP piedalās kompromisu izstrādē un ir piedāvājuši partneriem vēl pāris dienas meklēt finanses jau esošajā potenciālajā budžetā. "Ticu, ka tas arī izdosies un ka dalīsim šos iespējamos atradumus fiskālajā telpā koleģiāli un saskaņā ar valsts un sabiedrības prioritātēm," sacīja Bordāns.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atzina, ka budžeta veidošanas process nekad nav vienkāršs un šī reize nav izņēmums, ņemot vērā piecas dažādas partijas. "Esam procesā, process ir normāls, turpinām strādāt. NA kā allaž prioritārs ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts kultūrai, zinātnei. Esam pārliecināti, ka vienosimies par kompromisu," sacīja Dzintars

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda KPV LV viedokli, ka lēmumiem jābūt atbildīgiem uz izsvērtiem, tiem jārada pozitīvs efekts valsts ekonomikā un lai katrs cilvēks to sajustu savā maciņā kā pieaugumu. "Mēs esam pret tādiem lēmumiem, kas ir vienkārši sausa, matemātiska līdzekļu pārdale. Ceļot minimālo algu, ir svarīgi saprast, vai uzņēmēju var tādu lēmumu īstenot. Kopumā lēmums jāpieņem ne tikai politiķiem, bet konsultējoties ar tautu un uzņēmumiem. Mūsu prioritātes ir cilvēki un valsts ekonomiskā attīstība. Svarīga drošība, iekšlietu sistēmas sakārtošana," sacīja iekšlietu ministrs.

Source

Tags

KPV LV Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Raivis Dzintars Valsts budžets
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form