Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka partneri vienojušies vēl šonedēļ turpināt darbu pie 2021. gada valsts budžeta jautājumiem. "Mums paliek faktiski vairs tikai pāris jautājumi, kas ir jāatrisina. Mēs jau lielā mērā esam vienojušies par sociālā nodokļa samazinājumu un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanu, un tas ir valsts konkurētspējas jautājums. Mēs esam vienojušies, ka pozitīvi jāatrisina mediķu un pedagogu algu jautājums, kā arī jāpilda Satversmes tiesas lēmums par garantēto minimālo ienākumu," atgādināja Kariņš.
Pēc viņa teiktā, diskusijas vēl turpinās par to, kā pareizi plānot valsts budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanu. "Mēs esam krīzes situācijā un Covid-19 rezultātā esam aizņēmušies vairāk naudas, lai stimulētu mūsu ekonomiku. Liekas, ka tā stratēģija sāk attaisnoties. Mūsu ekonomika nav kritusi tik tālu, cik citur Eiropā, un ir pazīmes, ka šobrīd tā atkopjas. Taču tas nozīmē, ka mums ir deficīts, ko mums jāplāno pakāpeniski samazināt, jo nevaram atļauties mūžīgi dzīvot uz parāda rēķina," sacīja Kariņš.
Viņš paskaidroja, ka atšķirībā no 2009. gada krīzes šajā tika nolemts neieviest "jostu savilkšanu", tāpēc ir audzis budžeta deficīts. "Šogad tas būs 7,5% vai pat vairāk. Mums ir jāiezīmē starptautiskajiem finanšu tirgiem, lai saglabātu ekonomikai nozīmīgo labo starptautisko kredītreitingu, ka mēs 2021. gadā samazinām zem 4% un 2022. gadā zem 4% no IKP. Runa ir vairāk par to, kādā veidā pareizi un prognozējami iezīmēt budžeta deficīta pakāpenisku samazināšanu, jo galu galā mums pašiem un mūsu bērniem par to būs jāmaksā. Vienlaikus mums jāatrod finansējums lietām, kam tas vajadzīgs. Ir runa tikai par to kā līdzsvarot. Es šo sarunu neredzu kā tādu, vai viena programma laba vai nav laba, bet kā pareizi plānot budžeta deficītu, lai mūsu bērniem nebūtu jāmaksā. Tas nav viegls uzdevums, bet tas ir izdarāms," teica valdības vadītājs.
Kariņš piebilda, ka vēl turpinās arī diskusijas par to, kādā veidā taisnīgi ieviest minimālo sociālo iemaksu visiem strādājošajiem. "Sarunas vēl notiek. Es teiktu, ka tās ir vairāk par detaļām. Taču, kamēr nav viss kopā, nevaram vēl virzīt budžetu izskatīšanai valdībā un pēc tam Saeimā. Darbs turpinās, un es to raksturotu kā labu gaisotni, kur visi grib grib rast kompromisu un risinājumu," teica Ministru prezidents.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars piekrīt Kariņam, ka sarunās par budžetu ir vērojams progress. "Mazāk piekritīšu tajā daļā, ka atlikušie jautājumi ir sīkumi vai detaļas, jo pagaidām atlikušas vēl ir arī pietiekami būtiskas lietas, kur turpinās zināmas domstarpības un kompromisa meklējumi," teica Dzintars, uzsverot NA svarīgus trīs jautājumus, kas ir būtiski un šajās sarunās vēl nav atrisināti.
Tā ir samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijā raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kas beigsies nākamā gada sākumā. Ja nekas netikšot darīts, tad pieaugs nodoklis šim produktiem, ko NA uzskata par nepieņemamu. "Šis ir neliels jautājums budžeta izpratnē, bet principiāls jautājums NA," teica Dzintars, uzskaitot ieguvumus pircējiem un ražotājiem no samazinātās PVN likmes. NA būtiskas ir arī plānotās nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem, un joprojām turpinās aktīvas diskusijas starp Kultūras ministriju un Finanšu ministriju par likmēm, ieviešanas termiņu un likmju piemērošanas sliekšņiem. Tāpat svarīga prioritāte NA jau tradicionāli ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, mazinot nevienlīdzību, jo ģimenes ar bērniem ir ekonomiski grūtākā situācijā. "Esam gandarīti, ka ir vienošanās par mediķu un pedagogu algām. Atbalstām izmaiņas nodokļu politikā, kas stiprina valsts konkurētspēju, bet šiem pasākumiem jābūt tādiem, lai samazinātu nevienlīdzību ģimenēm ar bērniem. Arī par šo bloku turpinās aktīvas diskusijas. Neviena budžeta pieņemšana nav bijusi vienkārša, mēs patlaban varbūt mazliet novirzāmies no optimistiskiem termiņiem, taču sarunas ir konstruktīvas un beigsies ar visiem pieņemamu vienošanos," sacīja Dzintars.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atzina, ka partija konceptuāli atbalsta turpināt saglabāt samazināto PVN augļiem un dārzeņiem arī turpmāk, bet sagaida no Zemkopības ministrijas un Finanšu ministrijas izvērtējumu. Budžeta sarunām turpinoties, partijai ir svarīgi, lai tiktu pildīti Satversmes tiesas spriedumi, ceļot garantēto minimālo ienākumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālās pensijas aprēķina bāzi. Nākamā gada budžetā jārisina arī personu ar invaliditāti asistentu darba samaksas jautājums, atgādināja Petraviča.
"Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas līderis Daniels Pavļuts uzsvēra, ka budžeta viens no jau izlemtajiem jautājumiem ir pedagogu un mediķu algu jautājums. "Kopumā iespaids par diskusijām ir, ka tās ir nedaudz ievilkušās, un gribētos cerēt, lai risinājums par NA trim svarīgajiem jautājumiem tiktu rasts tuvākajā laikā. "Attīstībai/Par" un visām partijām ir svarīgi, lai nepieciešamie grozījumi maznodokļu režīmos, tajā skaitā autoratlīdzību saņēmējiem, tiktu ieviesti veidā, kas ir saprotams, cilvēcisks, pakāpenisks, jo nodokļu sistēma ir paredzēta cilvēkiem nevis cilvēks nodokļu sistēmai," teica Pavļuts.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka ir vairākas budžeta detaļas, kas nav atrisinātas, bet tās jau netiek skatītas ilgāku laiku. "Mēs saredzam, ka ir aktuāli reformēt ģimenes valsts pabalstu. Mēs sabiedrībā esam sadzirdējuši, ka, ja kāds jāatbalsta, tad tās ir ģimenes. Kā kompromisu savam piedāvājumam līdz 500 eiro pacelt neapliekamo minimumu mēs piedāvājam ģimenes valsts pabalsta jautājuma atrisināšanu," JKP nostāju pauda ministrs.
Bordāns atzina, ka JKP ir "ļoti izbrīnīti, ka gandrīz visiem pārējiem koalīcijas partneriem pēkšņi ir ļoti aktuālas PVN likmes pārtikai, kas ir ekonomiski ļoti strīdīgs jautājums". Turklāt Finanšu ministrija esot gatava vairāk iedziļināties šajā jautājumā nevis nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jautājumā, kas joprojām netiek risināts. Nav pat vienošanās par sapulci kadastrālo vērtību pieauguma un NĪN samazināšanas jautājuma risināšanai, teica Bordāns, norādot, ka tam jābūt kā daļai no vienošanās par nākamā gada budžetu un nodokļu izmaiņām.
Jau ziņots, ka 9. septembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība ar sociālajiem partneriem konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžeta projektu.
Partneri pārrunājuši 2021. gada valsts budžeta sagatavošanas procesu un plānotās nodokļu politikas izmaiņas, kas norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada Covid-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.
Finanšu ministrija informēja, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas piecgadīgo un sešgadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, un tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021. gadā un 49,1 miljonu eiro 2022. un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021., gan turpmākajos gados.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljonu eiro apmērā. Tas ietver minimālo pensiju un Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanu, GMI un mājokļa pabalsta finansēšanu, kā arī sociālo garantiju palielināšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Nepieciešamo finansējumu ir jānodrošina gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Savukārt neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešami 19,4 miljoni eiro.
Finanšu ministrija norāda, ka Covid-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības valstī, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem. Ar izmaiņām plānots panākt noteiktu un izmērāmu efektu iedzīvotāju sociālajā nodrošinājumā krīzes gadījumos, kā arī būtu sperts būtisks solis ēnu ekonomikas samazinājumā kopumā. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšana un diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas sliekšņa paaugstināšanas mērķis ir samazināt darba spēka nodokļu slogu un veicināt konkurētspēju reģiona līmenī.
Lai rastu nepieciešamos līdzekļus, ministrijām ir iespēja piedāvāt fiskāli neitrālus priekšlikumus, vēlreiz pārskatīt budžeta izdevumus un novirzīt tos jaunu – svarīgāku savas nozares prioritāšu finansēšanai. Pie budžeta līdzekļu rašanas solidāri jāiesaistās visiem, tai skaitā pašvaldībām, kuru budžetā pašlaik ir pārpalikums, kamēr valsts budžetā – deficīts. Ja valsts pamatbudžetā šā gada septiņos mēnešos deficīts ir 115,1 miljons eiro, tad pašvaldību budžetā ir 95 miljonu eiro pārpalikums, kas ir pērnā gada līmenī, atgādina ministrija. Vidējā termiņā pašvaldību budžetā tāpat kā valsts pamatbudžetā tiek plānots deficīts, tomēr deficīta līmenis pašvaldībās būs būtiski zemāks nekā valsts pamatbudžetā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadam tiek prognozēts 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts attiecīgi 3,9% no IKP 2021. gadā, 2,8% no IKP 2022. gadā un 1,7% no IKP 2023. gadā.
