Sarunas par izmaiņām koalīcijā atliek pēc pašvaldību vēlēšanām (plkst. 19.10)
Foto: Valsts kanceleja

Lai ar pārsteidzīgiem lēmumiem neapdraudētu izeju no Covid-19 krīzes un vēl vairāk nesakaitētu politisko gaisotni, sarunas par izmaiņām koalīcijā tiks sāktas pēc 5. jūnijā gaidāmām pašvaldību vēlēšanām, pēc koalīcijas partneru sarunām par iespējamo ministru amatu pārdali pirmdien, 17. maijā, žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kariņš pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja, ka partneri vienojušies atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un darāmo darbu plāna atsvaidzināšanu jeb memorandu, kā to rosinājis Valsts prezidents, pēc vēlēšanām.

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņas laiks nav īstais laiks, lai vestu tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir nedaudz kāpināta gaisotne saistībā ar vēlēšanām. Mēs ļausim vēlēšanām mierīgi noritēt un tad koalīcijā runāsim par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām. Ļoti svarīgi, ka strādāsim arī pie memoranda, kā mēs gribētu vēlreiz no jauna atsvaidzināt darāmo darbu sarakstu un panākt arvien labāku kopdarbību," teica valdības vadītājs.

Kariņš atzina, ka patlaban ir trīs koalīcijas partneri pieteikuši kandidātus uz ekonomikas ministra amatu, bet amatu var ieņemt tikai viens. "Tas ļoti skaidri parāda, ka šīs sarunas, iespējams, nebūs ļoti vienkāršas. Mēs atvērsim diskusijas pēc vēlēšanām, un mums ir jāskatās pretējā secībā – vispirms par darāmiem darbiem, vai mēs tur vēlamies kaut ko piekoriģēt, izvirzīt vēl kādu mērķi atlikušajam pusotram gadam, un tajā skaitā skatīties arī uz atbildības sadalījumu. Ir skaidrs, ka esošais sadalījums negūs visas koalīcijas atbalstu, un mums būs jāskatās, kādas izmaiņas būs nepieciešamas," paskaidroja Kariņš, uzsverot, ka par jebkurām izmaiņām ir jāpanāk visu koalīcijas partneru piekrišana.

Ministru prezidents atgādināja, ka, valdību veidojot, sarunu process ilga trīs mēnešus un bija ļoti sarežģīts, jo ir tik daudz partneru. "Ļotu ceru, ka šoreiz nekas tāds nebūs, un mans mērķis būtu vienoties pēc iespējas ātrāk, bet tas būs atkarīgs no katra partnera gatavības iet uz kompromisu un izrādīt savu patieso vēlmi ne tikai turpināt, bet arī uzlabot līdzšinējo sadarbību," sacīja Kariņš.

"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Māris Možvillo žurnālistiem sacīja, ka partijas izvirzītais, bezpartejiskais ekonomikas ministra amata kandidāts Pēteris Šmidre nav ne īsti noraidīts, ne neapstiprināts, bet premjers izvēlējās nevirzīt viņu tālāk, tāpēc partija joprojām uztur spēkā šo kandidatūru.

Tā kā tagad ekonomikas ministra amats uzticēts Kasparam Gerhardam (NA) "KPV LV" rodas jautājumi par daudzām šajā ministrijā iesāktajām, bet vēl nepabeigtajām iniciatīvām, tajā skaitā "negodīgās OIK sistēmas beigām". Možvillo sacīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, bet nav tālāk pavirzījušies, un tas rada jautājums, kāpēc ministrijas vadība uzticēta Gerhardam, ja reiz atbildība pēc līguma par jomu ir "KPV LV".

Šāds jautājums uzdots Kariņam, kurš atbildējis, ka Gerhards izvēlēts pieredzes ekonomikas ministra amatā. "KPV LV" joprojām sagaida, ka iepriekš uzstādītie mērķi tiks sasniegti un dokumenti virzīti, jo ir jau sācies laiks, kad valsts var sākt iziet no Covid-19 krīzes, sacīja Možvillo, norādot, ka skaidrojumi neesot līdz galam pārliecinājuši. "KPV LV" uzskata, ka ekonomikas ministra vietas izpildītājam būtu jābūt no šīs partijas, piebilda Možvillo.

Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda gandarījumu, ka Ministru prezidents un kolēģi koalīcijā piekrituši, ka ir nepieciešams visaptverošs koalīcijas un valdības izvērtējums un ka jāpieņem noteikti lēmumi. "Uzreiz pēc 7. jūnija premjers solīja dot konkrētus priekšlikumus un plānu, kā mēs varētu virzīties tālāk," teica Bordāns.

Bordāns gan norādīja, ka sarunu ilgums būs atkarīgs no Ministru prezidenta, kurš "virzīs piedāvājumu un sarunas, saliedēs mūs, nevis šķels". JKP līderis atgādināja, ka pirms divarpus gadiem situācija bija nesalīdzināma, jo toreiz daudz laika prasīja, lai JKP pārliecinātu Kariņu un partnerus neņemt valdībā ar Aivaru Lembergu saistīto Zaļo un zemnieku savienību. "Šajā jautājumā par ZZS neņemšanu koalīcijā vienošanās jau ir atrasta un par to nav jārunā, tad jau būtu gatavi ļoti ātri izrunāt," skaidroja Bordāns, paužot gandarījumu, ka notiks plašākas sarunas.

Gata Eglīša izvirzīšanu ekonomikas ministra amatam Bordāns paskaidroja, ka JKP kā apzinīga partija izvirzījusi savu pārstāvi, ja reiz izskanēja piektdien doma par koalīcijas vienošanos pārskatīšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, partijas "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP) par sadarbību koalīcijā uzsvēra, ka tas nav primāri jautājums par amatu pārdali, bet par to, kā sastrādāties un uzticēties viens otram. "Attīstībai/Par!" atbalsta Ministru prezidenta piedāvājumu turpināt detalizētākas sarunas pēc vēlēšanām, piebilda Plešs.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars teica, ka ideālā gadījumā būtu jāvienojas ātrāk par izmaiņām līgumā un atbildības jomu sadalījumā, taču, ja iespējamās diskusijas ir par plašu diapazonu, kā jau izskanējis publiskajā telpā, tad vēlēšanas ir papildu kairinājums šādām sarunām. Tāpēc ir loģika turpināt un cerēt uz konstruktīvākām sarunām pēc vēlēšanām, Nacionālās apvienības viedokli skaidroja Dzintars.

"Esam gandarīti, ka ekonomikas ministra pienākumu izpildīšana ir uzticēta Nacionālās apvienības biedram Kasparam Gerhardam, kuram ir liela pieredze, tajā skaitā kā ekonomikas ministram," teica Dzintars, norādot, ka Gerhards turpinās ministrijas iesākto kursu un Jānis Vitenbergs (NA) gatavs aktīvi palīdzēt.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai, sarunām ieilgstot, Vitenbergs atgriezīsies Saeimā, jo pēc ministra amata zaudēšanas viņam ir nedēļa laika paziņot par mandāta atjaunošanu, un sadarbosies ar Nacionālās apvienības frakciju, Dzintars teica, ka viņam grūti atbildēt Vitenberga vietā, bet pieļāva, ka viņš varētu atgriezties. "Katrā gadījumā, vai parlamentā strādās Vitenbergs vai Aivars Geidāns, abi ir apliecinājuši uzticību koalīcijai, tāpēc tas nemainīs koalīcijas stabilitāti," paskaidroja Dzintars.

Geidāns, kā zināms, Saeimā strādā uz laiku, kamēr Vitenbergs nolicis deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Geidāns ir viens no četriem "KPV LV" deputātiem, kas pēc lēmuma atsaukt Vitenbergu no frakcijas izstājās un nodibināja Stabilitātes grupu, kas pauda atbalstu valdībai un parakstīja attiecīgu vienošanos ar Kariņu.

Jau ziņots, ka pirmdien partneri sarunas turpināja pēc tam, kad sarunās pagājušā piektdienā trīs no pieciem koalīcijas partneriem atzina gatavību sarunām par ministru amatu pārdali, bet diviem bija nepieciešams laiks iekšēju konsultāciju veikšanai savās partijās.

Starplaikā starp pirmdienas un piektdienas tikšanos JKP paziņoja, ka gatava ekonomikas ministra amatam izvirzīt Saeimas deputātu Gati Eglīti.

Piektdien, 14. maijā, pēc vairāku stundu ilgām sarunām par valdošās koalīcijas nākotni, Ministru prezidents pavēstīja, ka visi koalīcijas partneri izsaka gatavību strādāt kopā, bet pagaidām tikai trīs partneri gatavi diskusijai par ministru amatu proporciju pārdali koalīcijā. Diviem partneriem vēl nepieciešams pārdomu un iekšēju konsultāciju laiks, tāpēc pirmdien, 17. maijā, koalīcija sarunas turpinās.

Preses konferencē Kariņš atgādināja par visai valstij un sabiedrībai sarežģīto pēdējo gadu un atzina, ka arī valdībai ir "pēdējā laikā viens otrs izaicinājums", kas gan nav pirmā reize valdības divarpus gadu darbības laikā.

"Labā ziņa ir tā, ka visi koalīcijas partneri ir skaidri vienprātīgi par to, ka visi ir gatavi turpināt darbu kopā, lai ne tikai izvestu valsti no Covid-19 krīzes, bet arī veiktu konkrētas reformas, kas vēl priekšā un jāpabeidz," teica valdības vadītājs.

"Darāmo darbu ir daudz, un visi ir gatavi turpināt sadarbību," teica Kariņš.

Situāciju koalīcijā Kariņš raksturoja kā tādu, kurā Nacionālā apvienība ir skaidri paudusi vēlmi pārdalīt koalīcijas iekšienē ministru proporcijas, un par to arī partneri piektdien runājuši.

Koalīcijā ir nepieciešama vienprātība par jebkādām šādām maiņām, atzina Kariņš, minot, ka Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par" ir gatavas runāt par ministru portfeļu pārdali, bet Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV" prasa vēl laiku pārdomām, jo vēlas to izrunāt savu partiju iekšienē.

Valdošās koalīcijas partneri uz sarunām piektdien, 14. maijā, pulcējās pēc tam, kad "KPV LV" frakcijas trešdien lēma atsaukt no amata partejisko piederību nesen mainījušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA), kurš saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu no piektdienas vairs nepilda šos amata pienākumus.

Ceturtdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parakstīja vienošanos ar piecu deputātu grupu Ata Zakatistova vadībā par sadarbību un atbalstu valdībai. Grupu ceturtdien nodibināja deputāti, kas pēc "KPV LV" frakcijas lēmuma par Vitenbergu nolēma pamest frakciju.

Savukārt Nacionālā apvienība ceturtdien paziņoja, ka rosina izdarīt izmaiņas koalīcijas līgumā, atbildību par ekonomikas ministra vietu nododot apvienībai, kas šim amatam virza Vitenbergu.

"KPV LV" piektdienas rītā ekonomikas ministra amatam izvirzīja bezpartejisku kandidātu, uzņēmēju Pēteri Šmidri.

Pēc tikšanās ar Kariņu Valsts prezidents Egils Levits piektdien rosināja koalīcijas partijām vienoties par papildu memorandu par darāmajiem darbiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Jaunā Vienotība KPV LV Jānis Vitenbergs Attīstībai/Par! Egils Levits Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Pēteris Šmidre Raivis Dzintars Saeima Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form