Foto: DELFI
Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls, ko Sarunu festivāls LAMPA piedāvā festivāla starplaikā. Sarunu skolas mērķis ir izkopt demokrātiskas sarunāšanās kultūru Latvijā, un ikviens interesents nodarbību laikā var gūt praktiskas iemaņas veiksmīgākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem.

Līga Bernāte ir psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Ģimenes psiholoģijas centrā LĪNA, kas strādā gan ar bērniem, gan pieaugušajiem. Papildus Līga savā darbā izmanto smilšu spēles terapijas metodi, EMDR un Theraplay, vada grupu nodarbības bērniem vai bērniem ar vecākiem. Līga ir mamma trīs bērniem.

Līdzsvars
Vai mūsdienās dzīvē ir iespējams noturēt līdzsvaru, jo īpaši tad, ja ģimenē aug bērni un viņi ir mazi? Ļoti bieži mēs gribam būt veiksmīgi, jaudīgi, būt perfekti visās jomās, iegūt maksimāli visu. Bet vai tas ir iespējams, vai to vajag un par kādu cenu? Katrā dzīves posmā ir savi dzīves uzdevumi, līdz ar to, iespējams, kādā jomā mēs it kā iepaliekam vai neigūstam to, ko gribētu. Piemēram, ir periods, kad mēs meklējam savu vietu darba dzīvē, esam ar nelielu pieredzi vai bez darba pieredzes un esam gatavi daudz strādāt, lai sevi pierādītu. Kad pieredze uzkrāta, tad jā, mēs visticamāk strādājam vēl arvien daudz, bet tomēr liekam robežas par kādu algu esam gatavvi strādāt un daudz ko vairs nedaram entuziasma vai pieredzes deļ, jo svarīgas kļust attiecības, ģimene, bērni, vēlāk, iepsējams, svarīgs kļust arī darba saturs un jēga tam, kā savu dzīvi dzīvojam.
Bieži visgrūtāk kļūst tad, kad ģimenē ir ienākuši bērni, bet vēl gribas turēt to dzīves tempu un saglabāt visas iepriekšējās aktivitātes, kas ir bijušas līdz tam. Bieži mēs strādājam vēl vairāk, gribam arī bērnam dot maksimāli labāko. Gribam, lai bērns ir attīstīts veiksmīgs, bet to visu – rūpes par bērnu un karjeru – mēs veicam uz savu iekšējo resursu rēķina. Aizmirstam par savām fiziskām un emocionālajām vajadzībām līdz attopamies izdeguši. Sākumā tas nereti notiek uz miega rēķina, tomēr jau Abrahams Maslovs savā vajadzību piramīdā aprakstīja un uzsvēra, ka bez pamatvajadzību apmierināšanas, tai skaitā miega, nav iespējams sasniegt nākmos līmeņus un visbeidzot pašrealizēties. Ja mēs iedomātos mazu bērnu, kurš nav paēdis un izgulējies, tad mēs zinām, cik kašķīgs viņš ir. Līdzīgi ir ar pieaugušajiem – mēs varam saņemties, izturēt, ignorēt savas pamatvajadzības, bet tas nevar būt mūžīgi. Tādēļ, kad visa kā šķiet par daudz, ir svarīgi atcerēties par šīm pamatlietām – izgulēšanos un regulāru, veselīgu ēšanu. Svarīgi ne tikai to mācīt bērniem, bet sākt ar sevi, jo arī lidmašīnu instrukcijās par avārijas situācijām vispirms ir jāuzliek skābekļa maska sev un tad var rūpēties par saviem bērniem vai citiem.
Mūsu emocionālās vajadzības ir tikpat būtiskas kā pamatvajadzības, bet diežēl tās nereti tiek noniecinātas vai vispār netiek apzinātas, jo it kā šķiet tik netveramas. Emocijas mums ir dotas, lai mēs spētu sevi līdzsvarot un labāk izprastu sevi, citus un robežas, kas mums ir vai nav pieņemamas. Dažādi autori min dažādas emocionālās vajadzības, bet tās apkopojot var nonākt pie sešām emocionālo vajadzību grupām:
• Piesaiste, drošība un saikne
• Autonomija, sajūta par sevi pašu un savām prasmēm izdošanos
• Spēja izteikt patiesas emocijas, vajadzības un vēlmes
• Rotaļīgums un spontanitāte
• Nospraust veselīgas un laipnas robežas sev un citiem
• Garīgas vērtības.
Piemēram, piesaiste vai saikne. Cilvēkam no dabas ir dota tieksme pēc attiecībām un bez tām cilvēks nevar izdzīvot un izaugt, bet tad, kad viņš ir izaudzis, ir svarīgi, lai viņam vēl arvien būtu cilvēki un attiecības, kur viņš jūtas piederīgs un pieņemts, gan ģimenē, gan kādā ''grupā'' ārpus ģimenes. Līdzīgi mēs varam pārdomāt arī par pārējām vajadzībām, cik ļoti tās ietekmē katra ikdienu.
Arī bērniem ir savas emocionālās vajadzības, kas ir gandrīz tādas pašas kā pieaugušo vajazības, un bieži tieši šo emocionālo vajadzību neapmierināšana ir iemesls ''sliktai uzvedībai'' un strīdiem ģimenē, kas ļoti nogurdina un izsit no līdzsvara visus.
Padomājiet vai jūsu bērnam ir iespēja pietiekami apmierināt šīs vajadzības:
• Droša piesaiste ar citiem – drošība, stabilitāte, gādība un pieņemšana
• Autonomija, kompetence un identitātes sajūta
• Brīvība izteikt emocijas un vajadzības
• Spontanitāte un rotaļīgums
• Reālistiskas robežas un paškontrole
• Reālistiskas gaidas.

Ja mēs ikdienā mēģināsim piedomāt pie savu un savu bērnu emcionālo vajadzību apmierināšanas, pārdomāsim savas vērtības un prioritātas un sapratīsim, ka ir lietas, kas var pagaidīt, tad, iespējams, mūsu ikdiena ritēs daudz harmoniskāk un līdzsvarotāk, kā arī būs daudz vieglāk attapties un tikt galā ar negaidītām un grūtām situācijām, ko dzīve piedāvā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!