Ministram darba grupu uzdots izveidot līdz šā gada 19.oktobrim, tajā iesaistot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas (IeM) un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Darba grupai līdz 2013.gada 15.martam būs jāskata iespēja samazināt valsts deklarāciju sniedzēju loku attiecībā uz Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas studentiem, IeM sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kā arī citām valsts amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās un kuru kompetencē neietilpst tiesības sagatavot vai izdot administratīvos aktus, kontrolēt, uzraudzīt, sodīt vai izsniegt izziņas un citas funkcijas.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) gan aicināja atzīmēt, ka muitnieku un policistu atbrīvošana no deklarācijas sniegšanas būtu nopietni jāvērtē, ņemot vērā, ka šīm amatpersonām ir liela saskarsme ar korupcijas riskiem.
Finanšu ministrija (FM) ziņojumā valdībai norāda, ka patlaban atbilstoši VID Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmas (VADIS) datiem IeM sistēmā reģistrēto valsts amatpersonu skaits ir 15 171. Pārskatot minēto valsts amatpersonu deklarāciju iesniedzēju loku, to personu, kurām būtu jāsniedz valsts amatpersonas deklarācijas, skaits varētu tikt samazināts par 25% jeb par apmēram 3793 valsts amatpersonu.
Tāpat darba grupai uzdots izvērtēt valsts amatpersonu deklarācijā norādāmo ziņu apjomu un sniegt priekšlikumus par deklarācijā veicamajām izmaiņām, kā arī precizēt valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo ziņu apjomu, izslēdzot ziņas par valsts amatpersonu radinieku deklarētās dzīvesvietas adresi un personas kodu.
Vēl valdība otrdien izšķīra arī gadiem ilgušo strīdu starp KNAB un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar valsts amatpersonu iesniegtajās deklarācijās iesniegto ziņu pārbaudi. Lai gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ietvertas normas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijās, likumā nav skaidri noteikts, kurai institūcijai ir pienākums pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu, atzīst FM.
Saskaņā ar valdības šo otrdien lemto VID arī saglabāsies kompetence izdot administratīvos aktus par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu. Tomēr gadījumos, kad KNAB, pārbaudot iespējamus interešu konfliktus, konstatēs, ka valsts amatpersonas deklarācijā norādītās ziņas nav patiesas, birojam būs tiesības noformēt administratīvo pārkāpumu protokolus un nosūtīt tos VID administratīvā akta izdošanai un personas saukšanai pie administratīvās atbildības.
Saskaņā ar VID iesniegto valsts amatpersonu sarakstu datiem 2011.gada sākumā valstī ir 57 118 valsts amatpersonas.