""Saskaņa" pauž skaidru un konsekventu nostāju par to, ka mūsu iedzīvotājiem nav jāpiedalās svešajos karos un personas būtu saucamas pie kriminālatbildības gan par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, gan tā atbalstīšanu," teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Tomēr "Saskaņa" uzskata, ka "lielajā steigā" virzītajos priekšlikumos ir ietverts "juridisks brāķis - neskaidra un izplūdusi norma par to, kādos gadījumos personas būtu saucamas pie kriminālatbildības par bruņotā konflikta finansēšanu". Likums ļaus saukt personu pie kriminālatbildības par finanšu līdzekļu vai citas mantas gan tiešu, gan netiešu vākšanu vai nodošanu bruņotajā konfliktā iesaistītajai pusei, uzsver deputāti.
"Saskaņa" piebilst, ka Saeimas sēdē tika norādīts, ka pie atbildības tiks sauktas tikai tās personas, kuras noziegumu izdarījušas tīši, un tikai tad, ja tiks pārkāptas daudzās konvencijas, kas reglamentē humānās palīdzības sniegšanu. "Tātad, lai izprastu šīs normas jēgu un leģitīmo mērķi, Krimināllikumam būs jāpievieno Saeimas sēdes stenogramma, turklāt iedzīvotājiem, kuri saviem radiniekiem vai paziņām uz bruņotā konflikta valsti sūtīs naudu, medikamentus vai citas lietas, būs jāspēj orientēties neskaitāmajās konvencijās, lai saprastu, vai viņu rīcība ir kriminālsodāma. Pretējā gadījumā viņiem draudēs bargs sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem," piebilst opozīcijas politiķi.
Viņi uzskata, ka šādi ir pārkāpts ļoti svarīgais likumdošanas princips par to, ka likuma normai ir jābūt skaidrai un saprotamai visiem likuma lietotājiem.
Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus, ieviešot kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šī likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods būs arī par bruņota konflikta finansēšanu.
Kā iepriekš noskaidroja Juridiskās komisijas deputāti, šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā, informēja Saeimas Preses dienestā.
