'Saskaņa' spriedumā par valodu privātajās augstskolās saskata ST nekonsekvenci
Foto: Shutterstock

"Saskaņa" pozitīvi vērtē lēmumu par neatbilstošiem Satversmei atzīt mācību valodas ierobežojumus privātās augstskolās, taču reizē uzskata, ka Satversmes tiesa (ST) nav bijusi konsekventa līdz galam, teikts partijas izplatītajā paziņojumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"No vienas puses tiesa atzina valodas ierobežojumus par neatbilstošiem Satversmei, taču no otras - atstāja šīs normas spēkā vēl uz vienu gadu, dodot Saeimai iespēju izstrādāt jaunu regulējumu," norāda "Saskaņas" pārstāve Elizabete Krivcova.

Krivcova pauž, ka ST bijusi "spiesta atzīt mūsu taisnību, un tas ir pluss". Tomēr viņa arī norāda, ka "Saskaņas" pārstāvji kategoriski neesot apmierināti, ka ierobežojumi paliek spēkā līdz 2021. gada 1. maijam.

"Pirmkārt, tas praksē neļaus augstskolām nākamajā mācību gadā uzņemt studentus programmās, kurās apmācība nav valsts valodā. Attiecīgi atjaunot šīs programmas vēlāk, pat ja prasības tiks mīkstinātas, būs ļoti sarežģīti," pauž Krivcova.

Saistībā ar jauno regulējumu par valodu lietojumu augstskolās, kas būšot jāpieņem parlamentā, prakse rādot, ka Saeimas vairākums bieži lietojot "dubultstandartus: kas tiek atļauts angļu valodai, netiek atļauts krievu valodai", pauž partijas pārstāve. "Taču "Saskaņa" Saeimā cīnīsies par taisnīgu regulējumu," uzsver Krivcova.

Partijas ieskatā ST izvairījās pieņemt lēmumu par privāto augstskolu tiesībām uzņēmējdarbībā, nolemjot šo lietu nosūtīt izskatīšanai augstākā instancē - Eiropas Savienības tiesā. "Tas dod iespēju cīnīties tālāk, jo valodas ierobežojumus, kurus noteikusi valsts, var interpretēt kā ierobežojumus biznesam. Tas dod cerības," pauž Krivcova.

"Satversmes tiesas spriedums – tas tomēr ir zināms piemērs juridiskajā kazuistikā. No vienas puses, tiesa neriskēja likumdošanas normu, kura nosaka valodas ierobežojumus, atzīt par Satversmei atbilstošu. Tas būtu acīmredzami nekorekti, jo mēs kā prasības pieteikuma iesniedzēji bijām labi sagatavojušies. No otras puses, tiesa, neatceļot apstrīdēto normu no sprieduma pasludināšanas brīža, rīkojās par labu Saeimas vairākumam, dodot tam handikapu," uzskata "Saskaņas" Saeimas frakcijas deputāts Boriss Cilevičs.

"Bet minoritāšu tiesību ierobežošana – tas ir tikai viens no kopējās konservatīvās politikas elementiem. Dziļi maldās tie latvieši liberāļi, kuri cer, ka "krievus ierobežos", bet latviešiem būs garantētas visas tiesības un brīvības. Šodien mēs redzam, ka reformas izglītībā ierobežo ne tikai mazākumtautības, bet arī akadēmisko brīvību principā. Un valdības pasludinātā augstskolu pārvaldības reforma ir kārtējais solis šajā virzienā. Atsakoties solidarizēties ar krievvalodīgajiem līdzpilsoņiem, latviešu demokrāti rok bedri arī sev," pauž Cilevičs.

Kā ziņots, ST ir atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot valsts valodā.

Tiesa nosprieda, ka normas neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, taču atsevišķā lietā tiks skatīts jautājums par šo normu atbilstību Satversmes 1. un 105.pantam. Šajā lietā Satversmes tiesa apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālu jautājumu.

Par neatbilstošu Satversmei atzīta Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts.

Šāds lēmums pamatots ar to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvus risinājumus, kas varētu būt mazāk ierobežojoši.

Satversmes tiesa arī nolēma, ka apstrīdētās normas par spēkā neesošām atzītas no 2021. gada 1. maija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Boriss Cilevičs Eiropas Savienība Saeima Saskaņa Satversme Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form